 Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv |
25.martā Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkā notika atmiņu pēcpusdiena „Bērnība atmiņās”, kur dažādu paaudžu cilvēki dalījās pārdomās par savu bērnību. Klusinātai mūzikai skanot un vecos albumu skatoties, tika izstaigāti atmiņu ceļi un taciņas, atsaucot tās dienas, kad visi bijām mazi un pasaule šķita saulaināka. |
Bērnība… Tā ir tāda silta, mīļa, sena skaņa, tāda visiem ļoti zināma un tajā pašā laikā vairāk nesasniedzama. Grūti sajūtas ietērpt vārdos. Tas bija kādreiz…
Bērnība ir laiks no piedzimšanas līdz brīdim, kad pasaule liek mums kļūt pieaugušiem. Tās ir pirmās apzinātās atmiņas, kad jāiet dzīves izziņas un izpētes ceļš. Tas ir mācīšanās posms, kad jāiepazīst viss, kas mums apkārt un kas mūs iespaido, saviļņo, satrauc, liek sajūsmā smieties vai pārdzīvot sāpīgus brīžus.
Katram šis laiks ir citāds. Katram bērnības atmiņas ir savas, īpašas, taču ikvienam tās ir pašas saulainākās, pašas mīļākās, pašas tuvākās. Kā teica franču rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī: „Ir svarīgi, lai paliktu tas, kas cilvēkam bijis dārgs: paražas, ģimenes svētki. Un atmiņu mājas. Svarīgi ir dzīvot tā, lai būtu kur atgriezties.”
Pasākuma viesi varēja mēroties spēkiem arī mīklu minēšanas sacensībās un apskatīt grāmatu izstādi „Es nāku no bērnības”.
