Sadarbībā ar jauniešu iniciatīvu centru “Draugu centrs” projekta “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros 2016. gada 22. janvārī Rēzeknes 2. bibliotēkā  notika  Armēnijai  veltīts pasākums.

     No 2015. gada 2. novembra ARPC “Zeimuļs” Jaunatnes lietu nodaļas Jaunatnes iniciatīvu centrā “Draugu centrs” (Atbrīvošanas aleja 166) brīvprātīgā darbu uzsāka Marina Minasjana (Marina Minasyan) no Armēnijas. Viņa darbojas Eiropas Brīvprātīgā darba projektā “We Develop”, kuru īsteno Rēzeknes pašvaldības iestāde Jaunatnes iniciatīvu centrs “Draugu centrs”. Finansējums šim projektam saņemts no Eiropas Savienības.

     Marina māca armēņu valodu, iepazīstina ar armēņu vēsturi, kultūru, tradīcijām un nacionālajām spēlēm. Arī bibliotēkā pasākuma dalībnieki ar interesi uzklausīja Marinas stāstījumu  par šo zemi un tās viesmīlīgajiem ļaudīm. Stāstījumu  papildināja prezentācijas un dažādi materiāli par Armēniju. Klātesošie varēja aplūkot arī izstādi, kas veltīta Armēnijas kultūrai, tradīcijām un literatūrai.

     Pasākuma gaitā tika iepazīta Armēnijas daba, vēsture, tradīcijas, ēdieni. Armēņi pavisam noteikti prot svinēt un priecāties, katra maltīte viņiem izvēršas par īstiem gardēžu svētkiem ar šašliku, svaigi ceptiem maizes plāceņiem un aromātisko konjaku.

     Paši armēņi Armēniju dēvē par Noasa zemi – Bībeles varoņa Noasa vārdā, kura šķirsts, kā vēsta leģenda, ir noenkurots armēņu likteņkalna Ararata virsotnē.

Armēnija skaitļos un faktos

     Erevāna, Armēnijas galvaspilsēta, ir viena no senākajām pilsētām pasaulē – tā ir gandrīz 3 tūkstošus gadu veca.

     Tiek uzskatīts, ka Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kas pieņēmusi kristietību.

     Viduslaikos Armēnija ietilpa Bizantijas impērijas sastāvā, taču 13. gadsimtā to pakļāva mongoļi. Vēlāk valsts nonāca osmaņu verdzībā, kas nežēlīgi apspieda armēņus. Osmaņu impērijai sabrūkot, notika Jaunā Turku revolūcija (1908), kuras laikā turki pieteica savas pretenzijas uz šo zemi. 1915. gadā notika traģiskais Armēņu genocīds, kura laikā turki noslepkavoja 1,5 miljonus armēņu.

     1918. gada 28. maijā Armēnija pasludināja neatkarību. Pēc Otrā pasaules kara valsts nonāca PSRS sastāvā. 20. gadsimta 80. gados valstī aizvien uzstājīgāk sāka strāvot neatkarības idejas, kas iebilda pret PSRS varu un arī tās veikto valsts piesārņošanu nepārdomātās rūpniecības politikas dēļ.

     1991. gadā PSRS sabruka un Armēnija atguva neatkarību, taču turpinājās ilgstošais Kalnu Karabahas konflikts starp Karabahas armēņiem un azerbaidžāņiem. Vardarbība ir beigusies, bet Karabahas statuss joprojām nav precizēts.

     Armēnijas iedzīvotāju skaits ir ap 3 miljoniem, tomēr tiek lēsts, ka pasaulē ir vēl vismaz 10 miljonu armēņu. Ievērojamas armēņu kopienas ārzemēs ir izveidojuši armēņu emigranti, kas pametuši savu dzimteni masu genocīda laikā pēc Pirmā pasaules kara.

     60 % no valsts teritorijas aizņem kalni, un, pateicoties kalniem, Armēnijā pakāpeniski attīstās slēpošanas kūrorti.

     Slavenākā Armēnijas ūdenstilpne ir lielais Sevana ezers, kas ir ne tikai lielākais valstī, bet arī viens no pasaules lielākajiem augstkalnu ezeriem. Tajā ieplūst 28 upes un strauti.

     Konditorejas fabrika “Grand Candy” Armēnijā, atzīmējot 10 gadu darbības jubileju, izgatavojusi pasaulē lielāko šokolādes “tāfelīti” un iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā. 4 dienas tapušais našķis ir bijis visai iespaidīgs – tas svēris vairāk nekā 4 tonnas, bijis gandrīz 6 metrus augsts un teju 3 metrus plats.