Slavenības pasaulē un Latvijā. Februāris

Detaļas
Februāra ievērojamie jubilāri

     Rakstnieki, dzejnieki, tulkotāji, valodnieki, zinātnieki… Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Februārī apaļa jubileja aprit Ārijai Elksnei (85), Martai Bārbalei (80), Jānim Endzelīnam (140), Žilam Gabrielam Vernam (185), Žoržam Simenonam (110), Nikolajam Kopernikam (540) un Mihailam Prišvinam (140).

 

     Ārija Elksne (dzimusi 1928. gada 7. februārī, mirusi 1984. gada 29. septembrī) bija latviešu dzejniece ar ārstes diplomu. Dzimusi Latvijas armijas mūziķa ģimenē. Bērnību pavadījusi Krustpilī, dažus gadus Cēsīs, kur no 1935. līdz 1939. gadam mācījusies Cēsu 1. pamatskolā, pēc tam turpinājusi mācības Krustpilī. 1947. gadā beigusi Jēkabpils vidusskolu, 1953. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, 1957. gadā beigusi Bioloģijas katedras aspirantūru embrioloģijas nozarē. No 1953. līdz 1956. gadam strādājusi par ārsti Ķemeru 1. sanatorijā, no 1956. līdz 1965. gadam par docētāju Rīgas Medicīnas institūtā.

 

     1956. gadā iespiestas pirmās publikācijas – divi dzejoļi žurnālā „Padomju Latvijas Sieviete”. Tajā pašā gadā Ā. Elksne piedalījās lugu konkursā ar viencēlienu „Pārsteigums”. Viņas pirmā grāmata „Vārpu valoda” iznāca 1960 gadā. Dzejnieces daiļrades pamatprincips bija cilvēku jūtu dzīves tēlojums un sociālu problēmu risinājums caur subjektīvu pārdzīvojumu prizmu. Krājumos „Vārpu valoda”, „Uz tavu veselību, zeme!”, „Vasaras vidū” iezīmējas visai daiļradei raksturīgs motīvs – cilvēks kā emocionāla, domājoša, radoša būtne dabas un dzīves vidū. Ā. Elksne ir rakstījusi arī dzejoļus bērniem, atdzejojusi daudzu ārzemju dzejnieku darbus, kā arī tulkojusi romānus, stāstus, noveles un lugas.

 

     Marta Bārbale (dzimusi 1933. gada 8. februārī, mirusi 2003. gada 5. augustā) bija latviešu dzejniece. Dzimusi Barkavas pagastā zemnieku ģimenē. 1952. gadā beigusi Varakļānu vidusskolu, vēlāk studējusi latviešu valodu un literatūru LU Vēstures un filoloģijas fakultātē. Darba gadi iesākās Slokas 1. vidusskolā, kur Marta strādāja par skolotāju un bibliotekāri, tad izdevniecībā „Liesma” (daiļliteratūras redakcijā – redaktore). Līdztekus darbam rakstīja dzeju, aktīvi piedalījās dažādos literāros pasākumos, tika uzņemta Rakstnieku savienībā.

 

     1960. gadā iznāca pirmais dzejoļu krājums „Zeme rūgst”. Pavisam dzejniecei iznāca 14 dzejoļu krājumi. Viņa rakstīja gan dzeju, gan prozu un publicējās preses izdevumos „Mōras Zeme”, „Tāvu zemes kalendars”, „Olūts”, „Stars”, „Varakļōnīts”, „Murmastienes Vēstis”, „Katoļu kalendārs” u. c. Aktīvi piedalījās novada kultūrvēsturiskā izdevuma „Varakļāni un varakļānieši” (2002) sagatavošanā. Dzejniece uzrakstīja daudz dziļi izjustu veltījuma dzejoļu saviem laikabiedriem, paziņām, tuviem cilvēkiem.

 

     Jānis Endzelīns (dzimis 1873. gada 22. februārī, miris 1961. gada 1. jūlijā) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists. Mācījās Kauguru pagastskolā, pēc tam Valmieras apriņķa skolā. No 1884. līdz 1892. gadam – Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kur apguva grieķu, latīņu valodu un patstāvīgi mācījās arī lietuviešu valodu. 1893. gadā J. Endzelīns iestājās Tērbatas universitātē klasiskās filoloģijas nodaļā. Viņš vēlējās pētīt latviešu valodu, bet nevienā universitātē nebija iespējams studēt baltu valodas.

 

     Tā kā slāvu valodas baltu valodām ir vistuvākās, tad pēc klasiskās nodaļas beigšanas 1897. gadā J. Endzelīns turpināja studijas slāvu filoloģijas nodaļā, kuru beidza 1900. gadā. Šajā laikā viņš kļuva par vecākās Latviešu studentu korporācijas „Lettonia” biedru. 1945. gadā tika izdots viņa „Ievads baltu filoloģijā”, 1948. gadā – „Baltu valodu skaņas un formas”, 1951. gadā – „Latviešu valodas gramatika”, 1956. gadā izdota vietvārdu vārdnīcas „Latvijas PSR vietvārdi” pirmā daļa (otrā daļa iznāca 1962. gadā).

 

     Žils Gabriels Verns (dzimis 1828. gada 8. februārī, miris 1905. gada 24. martā) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas žanra pamatlicējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Ž. Verns ir pirmais rakstnieks, kas savu bagāto iztēli vienmēr ir saistījis ar sava laika zinātniskajiem atklājumiem un spējis ieskatīties nākotnē. Populārākie rakstnieka piedzīvojumu romāni ir „Piecas nedēļas gaisa balonā” (1863), „Ceļojums uz Zemes centru” (1864), „Kapteiņa Granta bērni” (1868), „Ceļojums ap Mēnesi” (1869), „20 000 ljē pa jūras dzelmi” (1870), „Astoņdesmit dienās ap zemeslodi” (1873) u. c. Daudzus gadus pēc Ž. Verna nāves tika atrasts romāna „Parīze XX gadsimtā” manuskripts.

 

     Žoržs Simenons (dzimis 1903. gada 13. februārī, miris 1989. gada 2. jūlijā) bija franču rakstnieks, daudzu kriminālromānu autors. Ž. Simenons piedzima Ljēžā, Beļģijā, un skolojās jezuītu ģimnāzijā College Saint-Louis. Jaunībā Ž. Simenons bija avīžu žurnālists un rakstīja par noziegumiem, vispirms Ljēžā un vēlāk Parīzē. 1930. gados rakstnieks ceļoja pa pasauli, bet Otrā pasaules kara laiku nodzīvoja Francijas provincē. 1931. gadā izdeva grāmatu „Pēteris Latvietis”, Simenona pirmo romānu ar varoni, inspektoru Megrē, kurš vēlāk parādījās vairāk nekā simts Simenona stāstos un kļuva par leģendāru personāžu kriminālromānu žanrā. Romāns „Pēteris Latvietis” iekļauts franču laikraksta „Le Monde” 100 gadsimta grāmatu sarakstā.

 

     Nikolajs Koperniks (dzimis 1473. gada 19. februārī, miris 1543. gada 24. maijā) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs. Plašāk zināms kā heliocentrisma koncepcijas pamatlicējs. Galvenajā darbā „Par debess sfēru griešanos” (1543) atzinis, ka Saule atrodas planētu sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to. Romas pāvesta cenzūra 1616.–1828. gadā grāmatu aizliedza. N. Kopernika teorijai bija izcila nozīme astronomijas un citu dabaszinātņu attīstībā.

 

    Mihails Prišvins (dzimis 1873. gada 4. februārī, miris 1954. gada 16. janvārī) bija krievu rakstnieks, kurš uzrakstījis desmitiem jauku grāmatu. Viņa stāstus ar lielu interesi lasa gan pieaugušie, gan bērni. Rakstnieks ir pētījis dabu, visu dzīvo uz zemes, mežos, laukos, ezeros un purvos. Lasot Prišvina stāstus, liekas, tu pats ej pa tajos aprakstītajām vietām, pats redzi rakstnieka novērotos putnēnus, zvēriņus, kukainīšus, visas pārmaiņas dabā. Viņa grāmatas atklāj arī krievu valodas bagātību un skaistumu.

 

Izmantotie avoti