Šogad aprit 80 gadi, kopš dzimusi dzejniece Marta Bārbale, līdz 14. februārim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma viņai veltīta izstāde.

     Marta Bārbale dzimusi 1933. gada 8. februārī Barkavas pagasta Murmastienes ciema Skalbjudambjos zemnieku ģimenē. Mācījusies Murmastienes septiņgadīgajā skolā, Varakļānu vidusskolā. 1957. gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.

     Sākumā strādājusi par skolotāju un bibliotekāri Slokā, vēlāk – par redaktori Latvijas Valsts izdevniecībā. No 1967. līdz 1968. gadam bijusi literārā konsultante laikrakstā „Padomju Jaunatne”. 1960. gadā kļuvusi par Latvijas Rakstnieku savienības biedri.

     Pirmais M. Bārbales dzejolis nodrukāts žurnālā „Karogs” 1954. gadā, bet pirmais dzejoļu krājums „Zeme rūgst” izdots 1960. gadā. Vēlāk sekojuši šādi krājumi: „Arī kadiķi zied…” (1964), „Laimes pakavs” (1967), „Manas miglas” (1969), „Saules pirtī” (1971), „Melni mani kumeliņi” (1979), „Aiz kalna” (1979), „Pa sirmu rasu” (1987), „Tu esi aicināts”, „Dvēselīte mana” (1993), „Ļauj, debestiņ” (1994), „Sūnekļa alts” (2000).

     M. Bārbales dzejai raksturīga sirsnīga tonalitāte un gleznaina valoda, to caurvij tuvība zemei, dabai un lauku dzīvei. Rakstījusi dzejoļus arī latgaliešu valodā, tie iekļauti izlasē „Dvēselīte mana”. Dzeju publicējusi latgaliskajos laikrakstos „Latgolas Bolss” un „Mōras Zeme”, žurnālā „Jaunō Dzeive”.

     Atdzejojusi V. Bokova, P. Brovkas un A. Prokofjeva liriku, sastādījusi S. Putāna un P. Klaidūņa-Voitkāna dzejoļu izlases.

     M. Bārbale mirusi 2003. gada 5. augustā.

• Tweet