Šī gada 11. februārī aprīt 85. gadskārta, kopš pilsētas tiesības ir ieguvuši Balvi – vieta, no kuras Latgale, izstiepjot roku, jau var sasveicināties ar Vidzemi. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā līdz 21. februārim apskatāma Balviem veltīta izstāde.

Balvi skaitļos un faktos

1783. gads. Balvi minēti kā sādža.

1926. gads. Balvi iegūst miesta tiesības.

1928. gads. Balviem tiek piešķirtas pilsētas tiesības.

1938. gads. Tiek apstiprināts pilsētas ģerbonis, kurā attēlota vilka galva.

1944. gads. Karadarbības laikā Balvi tiek gandrīz pilnībā nodedzināti.

1950. gads. Balvi kļūst par rajona centru.

2005. gads. Tiek apstiprināts pilsētas karogs, Balvi iegūst sakārtotākās Latvijas pilsētas titulu.

     Šobrīd Balvi ir skaista mazpilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, tā atrodas divu ezeru ielokā. Gadsimtu gaitā Balvi no nelielas apdzīvotas vietas nu jau ir izauguši par pilsētu, kuras platība ir 5,1 kvadrātkilometrs.

     Pēc iedzīvotāju skaita Balvi ir sestā lielākā pašvaldība Latvijā, 2009. gada sākumā tajā dzīvoja gandrīz 8 tūkstoši cilvēku. Pēdējo gadu laikā pilsēta ir ievērojami attīstījusies. Balvos ir jaunas modernas ielas, jauni tilti un skvēri.

     Galvenās uzņēmējdarbības nozares Balvos:

• tirdzniecība;
• pakalpojumi;
• kokapstrāde.

     Balvu novada kultūras dzīvi veido:

• Balvu novada muzejs;
• Balvu Centrālā bibliotēka;
• Balvu kultūras un atpūtas centrs.

     Balvi lepojas arī ar savu Tautas teātri un Tautas pūtēju orķestri, daudzajiem deju kolektīviem. Balvu muižas parkā ir ierīkots pilsētas parks un estrāde. Pilsētas rota, kura savu skaistumu it īpaši atklāj naktīs, ir strūklaka „Ūdensroze”.

• Tweet