Šogad aprit 80 gadi, kopš dzimis tautā iemīļotais dzejnieks un publicists Pēteris Jurciņš. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā līdz 29. decembrim apskatāma dzejniekam veltīta izstāde.

Ieskats Pētera Jurciņa biogrāfijā

     Dzejnieka šūpulis kārts 1932. gada 17. decembrī Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Rogovkā kurpnieka un pastnieces ģimenē.

     Mācījies Nautrēnu vidusskolā, kuru pabeidzis 1950. gadā, pēc tam strādājis par tramvaja vadītāju Rīgā, dienējis armijā, bijis mēbeļu arteļa „Asociācija” strādnieks. Mācījies speciālajā milicijas vidusskolā Kauņā, kuru beidzis 1957. gadā.

     Strādājis kriminālajā izmeklēšanā Aucē, Liepājā, Aizputē, Tukumā, vadījis milicijas nodaļas darbu Madonā. No 1959. gada strādājis Iekšlietu ministrijā, 1968. gadā neklātienē pabeidzis PSRS Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu.

     No 1979. līdz 1985. gadam bijis izdevniecības „Liesma” redakcijas vadītājs, no 1987. līdz 1993. gadam – Latvijas Radio literāro raidījumu komentētājs un programmu vadītājs. Vienu gadu (1997–1998) bijis sabiedrisko lietu nodaļas vadītājs Latvijas Policijas akadēmijā. No 1970. gada – Rakstnieku savienības biedrs, kopš 1983. gada – Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.

     Neskatoties uz to, ka pamatdarba gaitas izvēlējies saistīt ar miliciju, jau agrā jaunībā bijis radošs savās izpausmēs – rakstījis dzejas rindas, spēlējis teātri, muzicējis un dziedājis. Pirmā publikācija – avīzē „Kaujas Postenī” 1959. gadā, 1960. gada žurnāla „Liesma” 6. numurā savukārt iespiests dzejolis „Soļu dziesma”.

    Dzīves laikā dzejniekam nākušas klajā vairāk nekā desmit dzejoļu grāmatas, tostarp arī bērniem, izdota dzejas izlase krievu valodā. 2002. gadā klajā nākušajā „Vasala, muos, vasals, bruoļ!” ietverti dzejoļi tikai latgaliešu valodā.

     P. Jurciņa dzejoļiem raksturīga spilgta gleznainība, dažādu dzejas formu lietojums, tautas mutvārdu daiļradē sakņots pasaules skatījums, dziļi izjusti ritmi un cilvēkmīlestība. Latgaliski rakstītā dzeja satur daudz apvidvārdu un senvārdu, tajā var redzēt Nautrēnu izloksnē lietotos vārdus un gramatiskās formas.

     Daudzi latviešu komponisti P. Jurciņa dzeju ir izmantojuši dziesmu tekstiem, bet dziesmai „Vālodzīte”, kuru tik ļoti iemīļojusi tauta, P. Jurciņš ir devis ne tikai tekstu, bet arī mūziku.

     Dzejnieks miris 2004. gada 18. februārī, viņa atdusas vieta ir Nautrēnu pagasta Desetnīku kapi. 2007. gadā tika izdota P. Jurciņa piemiņai veltīta grāmata „Nojausmas vien”.

     Jau kopš 2004. gada ir izveidojusies tradīcija, kura Nautrēnu pagasta Rogovkā ik gadu Pēterdienas svētkos pulcē kopā Latgales un visas Latvijas literātus, un Pēterdiena Rogovkā kļūst arī par Latgales dzejas dienu.

• Tweet