|
No 14. līdz 27. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde „Rakstniekam Francim Murānam – 95”.
Attēlā: F. Murāna dzejoļu krājums „Svešumā klīstot” |
Franča Murāna biogrāfijas dati
Francis Murāns dzimis 1915. gada 17. oktobrī Krievijā no Latgales (Viļānu pag. Vecmurāni) izceļojuša zemnieka ģimenē. Pēc 1. Pasaules kara ģimene atgriezusies Latvijā.
Mācījies Viļānu sešklasīgajā pagastskolā, Ludzas ģimnāzijas komercskolas nodaļā. 1941. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultāti.
Dzejoļus sācis rakstīt jau pamatskolas gados. Ģimnāzijā publicējies skolēnu žurnālā „Vita Nostra”. Pirmā publikācija ārpus skolas žurnāla – dzejolis „Dzymtō mōjeņa” laikrakstā „Jaunais Vōrds” 1934. gada 10. aprīlī.
1943. – 1944. gadā strādājis V. Loča izdevniecībā Daugavpilī un aktīvi darbojies literārajā jomā – laikrakstā „Latgolas Bolss” un krājumā „Olūts” publicēti daudzi dzejoļi un vairāki stāsti.
F. Murāna dzejā dominē patriotiski motīvi un dzimtenes mīlestības izjūta, viņš izmantojis daudz tēlaino izteiksmes līdzekļu. Dzejoļi „Ave Maria”, „Mōtei Latgolai”, „Svātvokorā”, „Ilgu zeme”, „Aglyunas mōtei” pieskaitāmi pie latgaliešu dzejas nozīmīgākajiem sasniegumiem.
Stāsti ir tipiski latgaliešu literatūras darbi, kur tēlota trūcīga jaunieša cīņa par izglītību un vēlēšanās izrauties plašākos apvāršņos.
1944. gadā devies uz Vāciju, bet 1949. – izceļojis uz ASV. ASV ieguvis ekonomista – uzņēmumu vadītāja maģistra grādu un tautsaimniecības zinātņu doktora grādu. Aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē.
Vācijā 1946. gadā izdots F. Murāna dzejoļu krājums „Ilgu zeme”, bet 1953. gadā – poēma „Nelga”. Šajās grāmatās turpināta pirmskara patriotiskās dzejas līnija, dzejā izcelti trīs svētumi, ko dzejnieks pielūdza visu mūžu: dzimtene, māte un Aglonas Dievmāte.
1993. gadā Latvijā izdots dzejoļu krājums „Svešumā klīstot”, 2005. gadā – stāstu un noveļu grāmata „Pēdējā nakts”.
Informācija sagatavota,
izmantojot grāmatu „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (Rīga, 2003)
