{source}
<script type="text/javascript">
function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
window.open(
'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
'&link=' + encodeURIComponent( url ) +
( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
'',
'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
);
return false;
}
</script>
<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Augusts Smagars – mūsu novada jubilārs',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=465:augusts-smagars-latgales-novada-dzejnieks&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>
{/source}
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv |
No 23. oktobra līdz 10. novembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) lasītavā apskatāma izstāde „Dzejniekam Augustam Smagaram – 100”. |
Augusta Smagara dzīve un daiļrade
Augusta Smagara dzīves ceļš aizsākās 1910. gada 27. oktobrī Lietuvā, kur tēvs Dominiks strādāja par dzelzceļa remontstrādnieku. Gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara negaisi smagi plosīja viņa dzīves ceļus un likteni.
Skolas gaitas nākamais dzejnieks uzsāka Kārsavā, tālāk mācījās Balvu komercskolā. 1930. gadā Augusts Smagars iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, bet pēc tam pārgāja uz jurisprudences nodaļu.
Jau 1927. gadā sāk rakstīt „Latgolas Vōrdā”, kur tiek nodrukāts viņa pirmais dzejolis. 1932. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums ”Laikmeta termometrs”.
Vācu okupācijas gados A. Smagars strādā Rīgas radiofonā kā sakaru virsnieks. Vēlāk, vāciešiem atkāpjoties, viņš no armijas dezertē, taču 1944. gadā padomju vara viņu apcietina un sākas 10 gadu ilgais ceļš Sibīrijas nometnēs. 1954. gadā A. Smagars atgriežas Latvijā ar smagi iedragātu veselību.
A. Smagara dzīves galvenais saturs bija literārā jaunrade, taču likteņa spaidi tai nebija labvēlīgi. 1970. gadā nāca klajā izlase „Laika lokā”, kurā mēs redzam vīru, kas, izturējis daudzas laikmeta pretrunas un grūtības, palika uzticīgs savai dzejai un dzimtajai pusei.
Dzejnieks mira 1985. gada 21. jūlijā, 25. jūlijā apglabāts Siguldas kapos.
(Informācija sagatavota,
izmantojot RCB novadpētniecības materiālus)