Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Novadnieku atceroties

Detaļas

                                                                                          {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Novadnieku atceroties',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=456:makslas-zinatnieks-janis-pujats&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto no grām. „Latgales kultūras darbinieki” 

     Šī gada oktobrī mākslas zinātniekam, Latgales keramikas teorētiķim Jānim Pujātam apritētu astoņdesmit pieci gadi. No 14. līdz 30. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama novadniekam veltīta izstāde. 


Jāņa Pujāta biogrāfijas dati

 


     Dzimis 1925. gada 18. oktobrī Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.


     J. Pujāta vecāki sadarbojušies ar rakstnieku un latgaliešu literatūrvēstures pamatlicēju M. Apeli, unikālas Latgales bibliotēkas, arhīva radītāju rakstnieku S. Seili u. c. pazīstamākajiem novada kultūras cilvēkiem. Māte bijusi viena no pirmajām tautskolotājām, kas Latgalē mācījusi latviešu valodu.


     1932. gadā J. Pujāts uzsācis mācības Rēzeknes pamatskolā. Tālāk mācījies Rēzeknes ģimnāzijā, kā eksternis nokārtojis eksāmenus Rīgas 9. strādnieku jaunatnes vidusskolā un no 1945. līdz 1950. gadam studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis divus diplomus – mākslas zinātnē un jurisprudencē.


     Strādājis LPSR Rietumeiropas mākslas muzejā, pēc tam bijis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs un vecākais pasniedzējs Mākslas vēstures un teorijas katedrā.


     Publicējis apceres par slaveniem Eiropas māksliniekiem un pievērsies arī maz zināmām vai pat neskartām vērtībām latviešu mākslinieku darbos. 1952. gadā žurnālā „Karogs” nosaukts par perspektīvāko mākslas kritiķi.


     Sastādījis albumus un rakstījis tiem ievadus, publicējis rakstus krājumā „Latviešu tēlotāja māksla”, žurnālā „Māksla”, sastādījis izstāžu katalogus ar poētiski tēlainiem ievadrakstiem, kā arī rakstījis īsfilmu scenārijus par latviešu mākslu, iesaistījies Maskavā izdotās PSRS tautu mākslas vēstures sarakstīšanā. Bet galvenā izpētes tēma J. Pujātam tomēr bijusi Latgales tautas māksla, īpaši keramika, tieši viņš cēlis gaismā Silajāņu keramiķus A. Paulānu, P. Vicānu, P. Čerņavski, A. Ušpeli, Ā. Kāpostiņu u. c.


     Nozīmīgākie darbi:

     Miris 1988. gada 19. jūlijā, apbedīts Rīgā Meža kapos.

 


 

 

Avots: Latgales kultūras darbinieki. - Rīga: Jumava, 2008., 2. sēj.