Vizītkarte – kartīte, kura atvieglo dzīvi

Detaļas
Foto no: www.financialhack.com 

     No 1.  līdz 18. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir aplūkojama izstāde „Vizītkarte – maza dāvana un cieņas apliecinājums”. 


Vēsture. Noformēšana. Etiķete

 


     Vizītkartes sāka izmantot jau 19. gadsimtā, kad to pasniegšana kalpoja kā pieklājības žests, bet laika gaitā to nozīme un lietošanas paradumi ir ievērojami mainījušies. Mūsdienās vizītkarte ļauj iepazīties un veidot lietišķas attiecības, uzturēt kontaktus ar darījumu partneriem, pēc ilgāka laika sameklēt kādu noklīdušu tālruņa numuru, tādējādi atvieglojot dzīvi. Vizītkarte veido pirmo priekšstatu par tās īpašnieku, kā arī darbojas sava saimnieka vārdā pat bez viņa klātbūtnes.

 


     Vizītkarte parasti ir neliela formāta, darināta no samērā stingra kartona. Vizītkaršu noformēšanas noteikumi paredz, ka lietišķa vīrieša vai sievietes vizītkartes izmēri ir 50x90 mm, bet augstākajām valsts amatpersonām vizītkarte var būt 60x100mm liela.

 

     Etiķete paredz, ka pirmais savu vizītkarti sniedz tas, kurš ir zemāka ranga persona. Ja abi pārstāv vienādu rangu, tad pēc vecuma jaunākais sniedz vizītkarti vecākajam.

 

     Augstākās sabiedrības saskarsmē sieviete pasniedz savu vizītkarti kopā ar dzīvesbiedra vizītkarti. Sieviete nekad neatstāj savu vizītkarti neprecēta vīrieša mājās. Vīrietis, nosūtot savu vizītkarti precētai dāmai, obligāti nosūta otru vizītkarti viņas vīram.

 


     Lai arī vizītkartes sniedz labas iespējas iepazīties, nevajadzētu ar tām mētāties pa labi un pa kreisi, tā radot pavieglu iespaidu par sevi. Sliktais tonis ir uz vizītkartes izdarīt dažādas atzīmes. Ja nu tomēr ir kāds īpašs gadījums, tad raksta ar zīmuli vizītkartes kreisajā apakšējā stūrī, darot to lakoniski un neparakstoties.

 


(Informācija sagatavota,

izmantojot žurnālu „Latvijas Ekonomists” (2004. Nr. 9. 94–95 lpp.))

 


Neparasti vizītkaršu paraugi