Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā līdz 2016. gada 4. februārim apskatāmi Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas 8. klašu skolnieču darbi batikas tehnoloģijā. Darbiņi tapuši, kad meitenes mācījās 7. klasē skolotājas Veltas Dzervinikas vadībā.

     Elīzas Poišas, Loretas Repeles, Ermīnes Krustānes, Lauras Česles, Viktorijas Mozumačas, Baibas Beitānes, Evijas Laizānes, Ērikas Sergejevas, Katrīnas Grietiņas, Annijas Mozgas, Lienes Strankales, Vandas Rutkovskas, Līgas Višas, Anastasijas Gadaļinas un Lauras Laizānes batikotie audumi ir ļoti krāšņi, un tie izceļas ar apbrīnojamu dažādību. Batika ar to arī atšķiras no pārējām tekstildarbu tehnikām, ka šajā tehnikā nekad neizdosies radīt vienādus darbus. Katrs no tiem būs vienreizējs un neatkārtojams.

Bet kas īsti ir batika?  Kur meklējami batikas aizsākumi?    

     Batikai ir sena vēsture. Tā ir īpaša audumu krāsošanas tehnika, kas ir kļuvusi par neatņemamu indonēziešu dzīves un kultūras daļu. Audumi, kas krāsoti ar dažādām batikas metodēm, ir iecienīti visā pasaulē.

     Nav precīzi zināms, kad un kur cilvēki sāka nodarboties ar batiku. Ķīnā ir saglabājušies daži batikas fragmenti, kas tiek datēti ar mūsu ēras 6. gadsimtu. Vēl aizvien nav skaidrs, kad batikas tehnika kļuva pazīstama Indonēzijā, bet saskaņā ar vēstures avotiem 17. gadsimtā batikas izstrādājumi tika gan ievesti Indonēzijā, gan izvesti no tās.

     19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā batika izplatījās Holandē, Beļģijā, Vācijā un citās Eiropas zemēs. Latvijā batikai sāka pievērsties 20. gadsimta 20. un 30. gados.