Attēls: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Par to, vai pirms/pēc filmas skatīšanās lasīt grāmatu, vai tikai lasīt grāmatu, vai baudīt kino, domas dalās. Protams, ir grāmatas, kuras nav iespējams pārnest uz ekrāna, nezaudējot daļu jēgas un burvības.

 

     Tik un tā, kad uz ekrāniem nonāk kādas grāmatas ekranizācija vai tiek paziņots, ka vēl kāds literārs darbs tiks adaptēts lielajam ekrānam, kino cienītāji meklē attiecīgā autora darbu, lai varētu ar to iepazīties.

 

     Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas abonements arī seko līdzi pasaules kino pirmizrādēm un piedāvā saviem lasītājiem ziemas tumšajos vakaros gremdēties literāro bestselleru pasaulē.

 

     2006. gada filmas “Parfīms – stāsts par kādu slepkavu” pamatā ir populārais Patrika Zīskinda romāns par slepkavību un kaislībām 18. gadsimta Francijā.

 

     Noslēpumainais romāna varonis Žans Batists Grenuijs ir apveltīts ar pārdabiskām ožas spējām. Pateicoties autora spilgtajai iztēlei un spožajam talantam, lasītājs nokļūst Parīzes tumšajās ieliņās un vēro, kā ožas ģēnijam klājas pie parfimēra Baldīni. Smaržas ir Grenuija vienīgā pasaule un viņam ir mērķis – viņš radīs pasaulē dižāko parfīmu.

 

     Šo mērķi mūsu varonis nudien sasniedz, bet tā cena ir šausminoša, pasaulei nepieņemama, un tieši par to arī ir šī grāmata. Par ļaunu cilvēku bez sirdsapziņas, bet ar iespaidīgu talantu un grandiozu mērķi. Grenuijs ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš zina, kā smaržo mīlestība, un viņa neparastā oža ir visu viņa piedzīvojumu un biedējošo notikumu pamatā. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

 

     2006. gada komēdijdrāma “Sātans Pradas brunčos” piedāvā mūžseno stāstu par sapni un to, ko esam gatavi tā sasniegšanai ziedot.

 

     ASV rakstnieces Lorēnas Veisbergeres pirmais romāns “Sātans Pradas brunčos” ar savu ironisko skatījumu atklāj amerikāniskās vērtību sistēmas stereotipus. Ietekmīgā modes žurnāla redaktores asistente Andrea ir pārāk jauna, lai zinātu – staigāt zemo papēžu kurpēs ir nāves grēks, par atdzisušu kapučino var atlaist no darba un jebkura priekšnieces pavēle ir likums, pat ja viņa pieprasa neiespējamo. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit)

 

     2012. gadā kino cienītājiem tika piedāvāta angļu rakstnieka Deivida Mičela fantastikas romāna “Mākoņu atlants” ekranizācija – intriģējoša un līdzīga ķīniešu kārbiņām, kuras ievietojamas cita citā.

 

      “Mākoņu atlants” ir līdzīgs spoguļu labirintam: seši laikmeti, seši stāsti un varoņi, kuru gaitas savijas laikā un telpā... Jauns notārs 19. gadsimtā ceļo ar kuģi uz Sanfrancisko, un komponists, kas ir spiests tirgot savu dvēseli un ķermeni Eiropā laikā starp diviem pasaules kariem. Žurnāliste no 1970. gadu Kalifornijas, kurai izdodas atklāt korporatīvu sazvērestību, un neliels mūsdienu izdevējs, kas ticis pie lielām naudas summām un tagad slēpjas no kreditoriem. Viesmīle klons no ātrās ēdināšanas uzņēmuma futūristiskā Korejā un kazu gans civilizācijas norietā tālā nākotnē... Visi šie tik atšķirīgie cilvēki ir saistīti laikā un telpā ar neredzamu pavedienu. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     Keita Vinsleta ieguva „Oskara” balvu kā labākā aktrise par lomu 2008. gada holokausta drāmā „Priekšlasītājs”.

 

     Vācu autora Bernharda Šlinka grāmata vēsta par mīlestību starp piecpadsmitgadīgu zēnu un trīsdesmitsešgadīgu sievieti. Hanna, sieviete, kurā Mihaels iemīlas tā, ka nav spējīgs visu turpmāko dzīvi aizmirst viņas smaržu, kurai viņš centīgi un izjusti lasa priekšā grāmatas, nonāk tiesas priekšā, lai sagaidītu spriedumu par kara noziegumu, par līdzdalību masu slepkavībā, par darbību koncentrācijas nometnes uzraudzes amatā.  Fakti ir tik kaili, un Hannai ir jāsaņem sods - turklāt cits pēc cita. Grāmata atgādina vienu lielu dzīves patiesību – nav pilnīgas taisnības un viennozīmīgu atbilžu tur, kur iesaistīti vismaz divi. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2000. gadā tika uzņemta provokatīva un izaicinoša filma “Amerikāņu psihopāts”.

 

     Amerikāņu rakstnieka Breta Īstona Elisa populārais romāns “Amerikāņu psihs” tūlīt pēc publicēšanas izraisīja plašu sabiedrības polemiku Savienotajās Valstīs, taču kritika to novērtēja atzinīgi. Patriks Beitmens ir pārticis, izskatīgs un veiksmīgs jauns cilvēks, kurš strādā bankā un bauda luksusa dzīvi – sievietes, narkotikas un visu, ko sirds kāro. Dzīves jēgas tukšumu Patriks aizpilda ar sadistiskām slepkavībām, par saviem upuriem izvēloties skaistas sievietes. Tā kā viņam, nogalinot un spīdzinot cilvēkus, nav nekādu motīvu, policistam Donaldam Kimbelam ir gandrīz neiespējami nonākt uz Beitmena pēdām. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2013. gada filma “Endera spēle” ir stāsts ir par sešgadīgo Enderu ar visnotaļ neparastu dzīves ceļu: viņš ir izvēlēts apmācībai par armijas komandieri  cīņai pret citplanētiešiem insektoīdiem, kas pirms 70 gadiem uzbrukuši Zemei.

 

     “Endera spēle” ir zinātniskās fantastikas romāns jauniešiem, kuru sarakstījis Orsons Skots Kārds. Romāns 1997. gadā sāka savu dzīvi kā stāsts, vēlāk, 1985. gadā, autors to paplašināja par romānu, bet 1991. gadā publicēja uzlabotu romāna versiju. Tas saņēma prestižākos zinātniskās fantastikas apbalvojumus.

 

     “Endera spēle” ir tikai viena no vairākām daļām O. S. Kārda radītajā Endera sāgas sērijā, kas kopumā sastāv no 13 romāniem un 13 īsajiem stāstiem. Galvenais varonis tiek padarīts par izstumto un vientuļnieku, atrauts no ģimenes, no mājām, viņš tiek iemests treniņu, kauju un simulāciju spēļu virpulī, kur visai reti valda attiecību siltums, kur nemitīgi jāpierāda sava izcilība un kur neeksistē tādi jēdzieni kā atpūta vai mierīga dzīve. (Grāmatu iespējama rezervēt šeit.)

 

     Amerikāņu rakstnieka Lī Čailda latviešu valodā izdotais romāns “Viens šāviens” ir izpelnījies ne tikai pasaules slavu, bet arī 2012. gadā ekranizāciju filmā “Džeks Rīčers” ar Tomu Krūzu galvenajā lomā.

 

     Spriedzes romāna galvenais varonis ir Džeks Rīčers, kuram jāatmasko aukstasinīgs masu slepkava, jo kādā Indiānas štata pilsētā gaišā dienas laikā aukstasinīgi tiek nogalināti pieci cilvēki un visi pierādījumi norāda uz kādu cilvēku – bijušo snaiperi, kurš nekavējoties tiek aizturēts. Nopratināšanas laikā aizdomās turētais uzstāj, ka nav vainīgs un runās tikai ar vienu cilvēku – Džeku Rīčeru. Bijušais militārās policijas izmeklētājs Džeks Rīčers uzņemas izmeklēt šo lietu par spīti tam, ka varas iestādes lietu uzskata par atklātu. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2001. gadā angļu rakstnieces Helēnas Fīldingas romāns “Bridžitas Džounsas dienasgrāmata” piedzīvoja spilgtu un pārliecinošu ekranizāciju ar tādu pašu nosaukumu.

 

     Neprecētā 30 gadus vecā meitene no Londonas, Bridžita Džounsa, nolemj izmainīt savu dzīvi un sāk rakstīt dienasgrāmatu par to, kā sapņo iegūt ideālu figūru, atmest kaitīgos ieradumus un beidzot satikt savu sapņu vīrieti. Ārkārtīgi sirsnīgais, ar dzirkstošu humoru piesātinātais stāstījums par galvenās varones aizkustinošajiem piedzīvojumiem mīlas frontē ir padarījis grāmatu fenomenāli slavenu visā pasaulē. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     “Hobits. Negaidīts ceļojums” ir 2012. gada fantāzijas piedzīvojumu filma, kurā burvja Gendalfa nolīgtais hobits Bilbo Baginss dodas ceļojumā kopā ar trīspadsmit rūķiem. Šī ir pirmā daļa filmu triloģijā, kas balstīta uz britu rakstnieka Džona Ronalda Rūela Tolkīna 1937. gada grāmatu “Hobits”. Filmas darbība norisinās Viduszemē 60 gadus pirms “Gredzenu pavēlnieka” filmu triloģijas sākuma. Hobita Bilbo Baginsa aizraujošie piedzīvojumi tupinās 2013. gadā uzņemtajā turpinājumā “Smoga posta zeme”. “Hobits. Piecu armiju kauja” (2014) ir trešā un noslēdzošā daļa episkajai filmu triloģijai. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2015. gadā uz ekrāniem nonāca Ridlija Skota režisētā filma “Marsietis”, kurā galvenās lomas spēlē Mets Deimons un Džesika Česteina.

 

     Endijs Vīrs, amerikāņu rakstnieks, bērnībā vēlējies kļūt par astronautu. Sākotnēji savu romānu “Marsietis” viņš pa nodaļai publicēja savā blogā, bet 2012. gadā izdeva kā e-grāmatu Amazon. Vienā mirklī nokļūstot bestselleru sarakstā, jau 2014. gadā romāns tika izdots drukātā versijā. Zinātniskās fantastikas sižeta pamatlīnija – pēc vētras, kas notikusi uz Marsa, astronauts Marks Votnijs ir bez vēsts pazudis un oficiāli pasludināts par bojā gājušu, tāpēc viņa komanda dodas atpakaļceļā uz Zemi bez viņa. Taču Marks ir palicis dzīvs, un, cīnoties ar izsīkstošajām gaisa un pārtikas rezervēm, viņa galvenais uzdevums ir atrast veidu, kā paziņot Zemei par savu eksistenci un izdzīvot līdz brīdim, kad ieradīsies glābēji. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2014. gadā pie skatītājiem nonāca psiholoģiskais trilleris “Pirms es aizeju gulēt”, kurš uzņemts pēc angļu rakstnieka Stīva Dž. Votsona debijas romāna.

 

     “Pirms es aizeju gulēt” ir stāsts par sievieti, kura zaudējusi pagātni. Katru rītu viņa pamostas bez atmiņām par pēdējiem divdesmit gadiem, un katru dienu viņa cenšas atsaukt atmiņā savas dzīves notikumus. Ik rītu apkārtējā pasaule ir nepazīstama un biedējoša, cilvēki – sveši. Kā saprast, kas noticis? Kam uzticēties, un kam – ne? Bet kādu dienu viņa atklāj ko tādu, kas uz visiem laikiem izmainīs viņas turpmāko dzīvi… (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2014. gadā pasaules kinoteātrus iekaroja talantīgo aktieru Bena Affleka un Rozamundas Paikas detektīvdrāma “Neatrodamā”.

 

     Giliana Flinna, amerikāņu rakstniece, ir viena no kritiķu visvairāk slavētajām spriedzes romānu autorēm. Romāns “Neatrodamā” kļuvis par pēdējo gadu lielāko sensāciju grāmatu pasaulē. Piektās kāzu gadadienas rītā pēkšņi pazūd Nika Danna sieva Eimija, un policija aizdomās tur Niku. Eimijas paziņas pastāsta, ka viņa baidījusies no vīra, toties Niks apgalvo, ka tā nav taisnība. Policisti, pārmeklējot māju, atrod savādas norādes – cīņas pēdas un asinis. Un kāds nemitīgi zvana uz Nika mobilo telefonu... (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

     Spraigās 2014. gada piedzīvojumu filmas “Citādie” pamatā ir ASV rakstnieces Veronikas Rotas populārās grāmatu triloģijas pirmā daļa. 2011. gadā šī grāmata tika atzīta par labāko sociālās psiholoģiskās fantastikas žanrā.

 

     Nākotnes pasaulē katrs sabiedrības loceklis atbilstoši savas personības īpašībām pieder kādai no piecām grupām. Taču sešpadsmitgadīgā Beatrise ir “citāda” – viņas personība neatbilst nevienai no piecām kategorijām. Meitenes dzīvība ir briesmās, jo “citādie” tiek uzskatīti par draudu pastāvošajai sistēmai un viņus nolemts iznīcināt. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

     “Citādie. Otrā daļa: Dumpinieki” (2015) – spraigs un satraucošs turpinājums vēstījumam par pusaudžu grūto ceļu uz sevis izzināšanu, par liktenīgu izvēli dramatiskās situācijās, par draudzību un nodevību, mīlestību un cietsirdību.

 

     Futūristiskā Čikāga ir sagrauta drupās, starp kopienām aug spriedze un briest karš, tikmēr Trisa kopā ar Tobiasu bēguļo, meklē sabiedrotos un cenšas rast atbildes uz jautājumiem, kā vārdā Nesavtīgie ziedoja savas dzīvības un kādēļ Mācīto līderi dara visu iespējamo, lai viņus apturētu. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2012. gada filmas “Bada spēles” sižets ir balstīts uz Sūzenas Kolinsas grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir par sacensībām ar nosaukumu “Bada spēles”, kurās piedalās 12 –18 gadus veci zēni un meitenes. Sacensībām ir viens bet – uzvar pēdējais izdzīvojušais dalībnieks.

 

     Sūzenas Kolinsas “Bada spēļu” triloģijas pirmais romāns “Bada spēles” ir viens no pēdējo gadu spožākajiem veikumiem pusaudžu literatūrā. Tas ir fantāzijas caurvīts vēstījums par sešpadsmit gadus veco Katnisu Everdīnu – meiteni, kura izaug pasaulē, kas ir pārcietusi vairākas spēcīgas katastrofas. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Bada spēles. Spēle ar uguni” (2013)

     Baiļu ieskautajā Panamā, pastiprinoties nemieriem, meitene drīzi vien kļūst par briestošās sacelšanās un cerības par labāku rītdienu simbolu, tāpēc rūpju pārņemtā Kapitolija vara nolemj, ka labākais veids, kā visu atgriezt savās sliedēs, ir iemīlējušos Pītu un Katnisu vēlreiz izsaukt uz Arēnu un veiksmes gadījumā no abiem atbrīvoties. Pēc prezidenta norādījuma valstī sāk organizēt īpašas Gadsimta ceturkšņa Bada spēles, par kuru dalībniekiem kļūst pēdējo 25 spēļu čempioni, kas ir daudz spēcīgāki nekā pirms gada uzvarējušie pusaudži. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Bada spēles. Zobgaļsīlis. 1. daļa” (2014)

     Jau divreiz asinis stindzinošajās Nāves spēlēs izdzīvojusī Katnisa aizvien nejūtas droši. Par mājām uzskatītais 12. apgabals – iznīcināts, viņas tuvinieki kļūst par bēgļiem, bet atriebības alkstošais Kapitolijs vēlas samīdīt par Zobgaļsīļa dziesminieci uzskatīto pusaudzi, kas atbildīga par nemieriem valstī. Nemierus rada arī pēc traģiskajām 74. nāves spēlēm par Kapitolija ķīlu kļuvušais Pits. Ciešanu novārdzinātā puiša liktenis nav skaidrs... (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa” (2015) – pēdējā daļa “Bada spēļu” franšīzē.

     Tā ir episkās sāgas noslēguma daļa, kurā Katnisa apjauš, ka uz spēles ir likta ne tikai viņas un viņai tuvo cilvēku dzīvība, bet visas Panemas pilsoņu liktenis. Kamēr 13. apgabals iesaistās karā ar valdības spēkiem, Katnisa kopā ar cīņu biedriem iesaistās uzdevumā, kura mērķis ir likvidēt prezidentu Snovu. Taču dumpinieku uzvarai ir rūgta garša un Katnisu gaida daudz nopietnāks pārbaudījums nekā lamatas Bada Spēļu arēnā. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     2008. gada amerikāņu filma “Krēsla” (1. daļa) uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Stefanijas Meieres romāna.

 

     17 gadus vecā Bella pēc mātes otrās laulības pārceļas uz dzīvi nelielā pilsētiņā pie tēva. Jaunajā klasē ir kāds noslēpumains puisis Edvards, kurš nelīdzinās nevienam citam – kā visi vampīri, viņš ir nemirstīgs. Edvards ir vampīrs, taču viņam nav ilkņu, un viņa ģimene izvēlējusies nedzert cilvēku asinis. Edvards ielūkojas Bellas dvēselē un atrod savai līdzīgu – tādu, ko viņš gaidījis 90 gadu. Drīz abu starpā uzvirmo kaislīgs, aizraujošs un neordinārs mīlas stāsts. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

“Krēsla. Jauns mēness” (2009, “Krēslas” sāgas 2. daļa.)

     Bella Svona ir satriekta par mīļotā – vampīra Edvarda Kalena – pēkšņo aizbraukšanu, bet mierinājumu viņa rod draudzībā ar neatvairāmo Džeikobu Bleku. Negaidot viņa tiek ierauta vampīru izseno ienaidnieku – vilkaču – pasaulē, un tas ir pārbaudījums Bellas uzticībai. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

“Krēsla. Aptumsums” (2010, “Krēslas” sāgas 3. daļa.)

     Laikā, kad Sietlu pāršalc noslēpumainu slepkavību vilnis, Bellai jau atkal draud briesmas – Viktorija joprojām alkst atriebības. Turklāt meitenei beidzot ir jāizvēlas starp Edvardu un Džeikobu, un šī izvēle var likt no jauna uzliesmot mūžsenajam vampīru un vilkaču naidam. Arvien straujākiem soļiem tuvojas arī izlaiduma vakars, un Bellai jāpieņem vēl viens lēmums – dzīvība vai nāve. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Rītausma. 1. daļa” (2011, “Krēslas” sāgas 4. daļa.)

     Jaunlaulāto Bellas Svonas un vampīra Edvarda Kalena laimi drīz vien aizēno nodevību un neveiksmju virkne. Pēc kāzām Bella un Edvards dodas pavadīt kaislīgu medusmēnesi Riodežaneiro, un drīz atklājas, ka Bella ir mātes cerībās. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Rītausma. 2. daļa” (2012, piektā un noslēdzošā “Krēslas” sāgas daļa.)

     Filmas darbība risinās uzreiz pēc iepriekšējās daļas notikumiem – Edvarda un Bellas kāzām un viņu meitiņas Renesmī piedzimšanas. Drīz vien atklājas, ka Renesmī piemīt īpašas spējas, un sākas notikumi, kas nostāda Kalenu ģimeni un viņu sabiedrotos pret Volturi vampīru klanu... Spriedzes un romantikas pilnā pēdējā grāmata noslēdz stāstu par neiespējamo mīlestību, ko visa pasaule iepazinusi Stefānijas Meijeres grāmatās un to ekranizācijās. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     “Troņu spēle” ir amerikāņu televīzijas drāmas seriāls, kas tika uzņemts pēc rakstnieka Džordža R. R. Mārtina “Dziesma par ledu un uguni” romānu sērijas, kuras pirmā daļa ir “Troņu spēle”.

 

     Cīņa par Dzelzs troni ir sākusies. Tā plosīsies no dienvidiem, kur svelme briedina sazvērestības, iekāri, baudas, intrigas un viltu, līdz bezgalīgajiem, sasalušajiem ziemeļiem, kur gadiem ilgas ziemas rūda ļaudīs sīkstumu, neatlaidību, godu un cēlsirdību. Karaļi un karalienes, bruņinieki un nodevēji, meļi, godavīri un kropļi. Viņu dēli un meitas. Visi spēlē Troņu spēli. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Karaļu cīņa”

     Senpilsētas mestru sūtīts, balts krauklis ir atnesis ziņu, ka vasara iet uz galu. Ziema nāk, un Rietmalā sāk pūst salti vēji. No Pūķakmens līdz Ziemmalai valda haoss, un kā iznīcības vēstnesis debesīs vīd sarkana astes zvaigzne ‒ brālis ceļas pret brāli, miroņi atdzīvojas… Alķīmija, burvestības, slepkavības un intrigas... Uzvaras cena ir dārga! (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Zobenu vētra I”

     Viens no pieciem pretendentiem uz troni ir gājis bojā, taču kari turpina plosīties. Sabiedrotie apvienojas un šķiras, tikai Džofrejs vēl arvien sēž Dzelzs tronī un turpina valdīt pār septiņām valstībām. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Zobenu vētra II”

     Visa karaļvalsts gaida kāzas. Karalis Džofrejs Barateons I ir atteicies precēt nodevēja meitu Sansu Stārku un ņems par sievu vēl arvien jaunavībā neskarto atraitni Mārgēriju Tīrelu. Ir iecerētas dzīres ar tūkstoš viesiem, septiņdesmit septiņiem ēdieniem, dziesminiekiem, ampelmaņiem un dancojošu lāci. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Vārnu dzīres I”

     Dienvidu svelme briedina arvien varenākas intrigas, un arvien skaļākas kļūst baumas par Tārgārjenu princeses pūķiem. Karaļa ostā, Dzelzs salās, Dornē un pie Mūra ar nerimstošu sparu rit troņu spēles, un visur ar kritušo līķiem mielojas vārnas. Sazvērestības, iekāre, baudas un viltus uzbango arvien varenāk. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Vārnu dzīres II”

     Ticības brāļi bruņojas, dzelzsvīri nekaunīgi dodas iekarojumos, Straujupe krīt, bet sirotāji sparīgi vajā Frejus. Vai Sersejai izdosies nomelnot vedeklu un atbrīvoties no nevēlamajiem Tīreliem? Cik kvēla ir Džeimija mīlestība pret māsu? Kāda alga par centību gaida Brīnu? Vai Citadele noticēs Sema stāstam par svešajiem un pūķiem? (Grāmatu iespējams šeit.)

 

“Deja ar pūķiem I”

     Romānā “Deja ar pūķiem” fiziski jūtama virzība un nojaušama atrisinājuma tuvošanās. Turklāt ir atgriezušies varoņi, kuru gaitām nebija iespējas sekot “Vārnu dzīrēs”, ‒ Tīrions, Dinerīsa un Džons, kas padara šo sāgas daļu vēl labāk un kārāk lasāmu par iepriekšējām. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     “Kaulu pilsēta” ir rakstnieces Kasandras Klēras plašu popularitāti ieguvušā bestsellera pirmās daļas 2013. gada ekranizācija. Šis bestsellers ir ieguvis īpaši glaimojošas atsauksmes no Stefanijas Meijeres – “Krēslas sāgas“ autores.

 

     Dodoties uz Ņujorkas klubu “Pekle”, piecpadsmitgadīgajai Klerijai ne prātā nenāk, ka viņa kļūs par slepkavības liecinieci. Tā ir Klerijas pirmā tikšanās ar Ēnu Medniekiem – karotājiem, kuru misija ir atbrīvot pasauli no dēmoniem un savaldīt vilkačus un vampīrus. Tā ir arī viņas pirmā tikšanās ar lielisko zeltmataino Džeiku. Bet kāpēc dēmoni pēkšņi sākuši interesēties par tādu parastu meiteni, kāda ir Klerija? Kur tik neizprotami pazudusi viņas māte? Un kā Klerijai piepeši izdevies iegūt Redzējumu? Ēnu Medniekiem tas noteikti ir zināms... (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Pelnu pilsēta”

     Klerija labprāt veltītu vairāk laika savam labākajam draugam Saimonam. Taču Ēnu Mednieki tur meiteni savā varā – jo sevišķi viņas pievilcīgais un vienlaikus tracinošais jaunatrastais brālis Džeiks. Un Klerijas vienīgā iespēja, kā palīdzēt mātei, ir sadzīt pēdas dumpīgajam Valentīnam, kurš varbūt ir jucis, pilnīgi noteikti ir ļauns un turklāt vēl ir izrādījies viņas tēvs. (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

“Stikla pilsēta”

     Lai glābtu savas mātes dzīvību, Klerija dodas uz Stikla pilsētu, neņemdama vērā, ka, šādi rīkojoties, pārkāpj Likumu un tas var nozīmēt nāvi. Vēl ļaunāk ir tas, ka Džeiks viņas klātbūtni uzskata par nevēlamu un Saimonu Ēnu Mednieki iesloga cietumā, jo vampīrs, kurš spēj uzturēties saules gaismā, tiem šķiet pārlieku aizdomīgs. Laimīgā kārtā Klerija atrod sabiedroto noslēpumainajā Sebastjanā, pret kuru jūt savādu pievilkšanos. Valentīns pa to laiku vervē dēmonu armiju. Vai Ēnu Mednieki un Pazemieši, to zinādami, spēs atmest seno naidu un beidzot sākt darboties roku rokā? Un vai Klerijai, liekot lietā savas jaunatklātās spējas, izdosies visus izglābt – lai arī ko tas maksātu? (Grāmatu iespējams rezervēt šeit.)

 

     Līdz gada nogalei Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava aicina aplūkot Starptautiskajai kino dienai veltītu izstādi “Māksla, kas nepāriet”.