Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Ik gadu 13. februārī pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules radio diena. Radio savā pastāvēšanas laikā citu masu mediju starpā sevi ir pierādījis kā nozīmīgu un respektablu informācijas avotu, kas sasniedz ļoti plašu auditoriju.
Radio dienu pieņemts atzīmēt ar dažādām aktivitātēm, kas sabiedrībai atgādina šī plašsaziņas līdzekļa nozīmīgumu, par to runā gan paši radio darbinieki, gan citas informācijas un kultūras iestādes. Tā, piemēram, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā šogad, sagaidot Pasaules radio dienu, līdz 20. februārim ir skatāma atsevišķa šim medijam veltīta izstāde „Runā radio”.
Pasaule Latgales sirdī, Latgales vārds – pasaulē
Aktualizējot mūsu reģionam specifisko un meklējot kultūras vērtības tuvākajā apkārtnē, šoreiz piedāvājam ieskatu Latgales radio vēsturē. Radio mājvieta ir Rēzeknē, bet tā skanējums, izmantojot interneta iespējas, sniedzas tālu pāri Latgales un arī visas Latvijas robežām.
Radio ir piedzīvojis gan īpašnieku maiņu, gan smagas dienas un uz neilgu laiku (t. s. Daugavpils periods) arī pat totālu ēterā skanošās valodas un koncepcijas maiņu. Šobrīd skanošais Rēzeknes-Aglonas diecēzes Latgales radio stiprina latgaliešu valodas popularitāti, veicina kopējās nacionālās identitātes izjūtu reģionā, uzsverot latgalisko dzīvesprieku un kultūrvēsturisko mantojumu, un turpina saglabāt un sabiedrībā popularizēt kristīgās vērtības.
Ieskats Latgales radio vēsturē
2005. gada 10. septembrī Sakstagalā, Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta”, notika darba sanāksme, kurā tika spriests par Latgales radio izveidi. Idejas autors, radio stacijas „Deutsche Welle” ārštata korespondents un SIA „MG Latgolas Bolss” dibinātājs Valdis Labinskis pulcināja interesentus, kas aktīvi domāja līdzi viņa projektam, ar nolūku meklēt un apkopot topošā radio idejas.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) konkursā par Latgales reģionālā komercradio izveidi uzvarēja projekts visa vecuma Latgales kultūrvēsturiskā reģiona iedzīvotāju mērķauditorijai, kuru pieteica Valdis Labinskis. Kā bija aprēķinājis projekta autors, lai radio varētu sākt darbu, jāiegulda ap 100 000 – 150 000 latu, taču viss projekts varētu izmaksāt 200 000 – 250 000 latu. 2006. gada 6. jūnijā NRTP sēdē piešķīra apraides atļauju SIA „MG Latgolas Bolss”.
Radio raidītāji Rēzeknē (Greiškānos) un Daugavpilī, studija un releja līnija bija starta gatavībā, lai 2006. gada 28. maijā savu darbību sāktu Latgales radio. Sākot ar 5. jūniju, to varēja klausīties internetā – toreizējā radio mājaslapā www.lr.lv, bet pēc 10. jūnija – arī radioviļņos (rēzeknieši FM 103 no 9. jūnija, daugavpilieši FM 95,2 diapazonā no 14. jūnija).
Svētdien (28. maijā), klātesot žurnālistiem un projekta atbalstītājiem, jaunajam radio bija eksperimentālais raidījums – jaunas komandas pārbaude, jo tajā pārsvarā darbojās agrāk ar radio lietām nesaistīti cilvēki: dīdžeji Guntis Rasims (daGunchi, grupa „Bez PVN” ), Normunds Liepiņš, Aigars Runčis (Betmens, grupa „Borowa MC”), Voldemārs Ivdris (kultūras raidījumi, Rēzekne), Iveta Dukaļska (latgaliešu folklora, Barkava), Artūrs Uškāns (grupa „Laimas muzykanti”, latgaliešu folklora, Daugavpils), Dainis Platacis (grupa „Trīs vīri laivā”, humors, Andrupene).
Redakcija darbu tiešajā ēterā sāka 11. jūlijā, līdz tam skanēja tikai mūzika, reklāma un pašreklāma. Jaunai komandai pievienojās divas jaunas filoloģes Anna Briška un Laura Sondore (ziņas), Līga Rundāne (sarunas ēterā, Kārsava), kopā radio darbojās 13 uzņēmīgi štata darbinieki.
Latgales jaunie muzikanti ar visu savu enerģiju iesaistījās jaunajā projektā, dīdžeju rīcībā bija ap 250 dziesmu latgaliski. Lai gan lēmumu sadarboties pieņēma vairākas pašvaldības, reālai izdzīvošanai bija ļoti svarīgs finansiālais atbalsts un reklāmdevēji.
Pirmā darba gada laikā plaši populāras un pazīstamas kļuva vietējās Latgales grupas un izpildītāji, tika atklāti jauni muzicētāji – Juris Ostrovskis, „Rudiņs steigys”, „Sindroms”, „Likteneigīs pagrīzīns iz Vainovu” u. c. Gada garumā sevi pierādīja Latgales radio muzikālā programma „Latgales Radio Top 20”.
Raidījumā „Pyune” izpaušanās iespējas tika dotas visiem interesentiem. Savu vietu ēterā atrada arī intervijas ar cilvēkiem, kas saistīti ar mūziku, raidījumā „Skaņu sātā” un stāsti par pasaules rokmūzikas leģendām raidījumā „Rokmuzykys legendys”.
Katru nedēļu raidījums „Aizīsim iz večerinku” atgādināja radio klausītājiem, kā ļaudis Latgalē atpūtās pirms daudziem gadiem. Šo raidījumu NRTP savulaik ir atzinusi par labāko radio raidījumu no reģionālo radio staciju piedāvājuma. Katru sestdienu klausītājiem tika nodrošināta iespēja savā īpašumā iegūt latviešu populārāko mūziķu un grupu sarūpētas balvas.
„Latgolys producentu grupys” paspārnē 2007. gadā tika izdota pirmā latgaliešu mūzikas izlase „Latgales radio izlase”, kurai dots apakšnosaukums „As ar čiulim nadoncoju”. Izlasē iekļautās 20 dziesmas Latgales radio viļņos atspoguļoja dažādu stilu mūziku – tradicionālo, šlāgermūziku, moderno pop un rok mūziku. Dziesmas bija sakārtojis mūzikas eksperts Artūrs Uškāns u. c.
2008. gada 27. decembrī ceturtais radītājs tika uzlikts Balvos (Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils), tādējādi Latgales radio bija iespējams dzirdēt ne tikai visā Latgalē, bet arī lielā daļā Vidzemes un Zemgales.
Satricinājuma periods radio dzīvē
Radoši nostrādājot gandrīz trīs gadus, finansiālu apsvērumu dēļ akciju kontrolpaketes turētājs un Latgales radio direktors Valdis Labinskis pārdeva 75% akciju Daugavpils radio „Alise +” īpašniekiem. V. Labinskis skaidroja, ka radio pastāvēšanas laikā zaudējumi bijuši vidēji ap 3 000 latu mēnesī. Pašvaldību un reklāmdevēju atbalsts bijis minimāls, latviski raidošās Rīgas raidstacijas nav solījušas saglabāt ne zīmolu, ne arī latgalisko saturu. Līdz ar to vajadzējis pieņemt lēmumu par Latgales radio darbības izbeigšanu vai arī meklēt partnerus, kas būtu ar mieru ieguldīt naudu.
Kopš 2009. gada 30. janvāra Latgales radio frekvencēs Rēzeknē, Balvos (FM 99,5), Jēkabpilī (FM 95,8) un Daugavpilī skanēja programma pārsvarā krievu valodā. Sākot ar 9. februāri, radio vakarā un naktī raidīja latgaliski un latviski, dienu pilnībā veltot krievu valodai. Šāda jauna radiostacijas koncepcija latgaliešu māksliniekiem likās pilnīgi nepieņemama. Protestējot pret Latgales radio koncepcijas maiņu, latgaliešu mūziķi un autori pieprasīja radio īpašniekiem visās frekvencēs izbeigt viņu dziesmu atskaņošanu un raidīšanu.
Vairākas latgaliešu sabiedriskās organizācijas, atsaucoties Latgales tradicionālā kultūras centra „Latgaļu sāta” aicinājumam, martā protestēja pie NRTP ēkas ar mērķi izteikt neapmierinātību sakarā ar Latvijas Radio lēmumu likvidēt vienīgo latgaliešu raidījumu „Latgolas vuords” un norādīt uz Latgales mediju telpas rusifikāciju (Latgales radio, nonākot jauno īpašnieku rokās, raidīja Krievijas radiostacijas programmu).
Par biedrības „LR” izveidošanu Latgales radio atbalstam savukārt paziņoja Latgales radio mazie akcionāri un atbalstītāji. Viens no tās dibinātājiem, Ansis Ataols Bērziņš, paziņoja, ka biedrība turpinās darbu pie sabiedriska un latgaliska radio darbības nodrošināšanas un attīstības un aicina cilvēkus atbalstīt radio, stājoties biedrībā vai ziedojot naudu.
Tā kā Latgales radio jauno īpašnieku pretlatgaliskā rīcība izsauca ļoti aktīvu sabiedrības pretestību, tika pārsūdzēts pirkšanas-pārdošanas darījums. 23. martā valsts notārs parakstīja lēmumu, ka visas 2009. gada 29. janvāra izmaiņas Uzņēmumu reģistrā atceļamas un ir zaudējušas savu spēku. Latgales radio un tā juridiskā saimnieka SIA „MG Latgolas Bolss” stāvoklis tika atjaunots tāds, kāds tas bija līdz 2009. gada 29. janvārim. Līdz ar to jau 25. martā plkst.15.25 Latgales radio atsāka raidīt Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī un Balvos.
31. martā Daugavpilī Latgales radio mūzikas tehniskais redaktors Tenis Bikovskis kopā ar palīgiem („Latgolys studentu centra” pārstāvis Juris Viļums u. c.) atguva mantu, ko no Rēzeknes studijas bija izvedusi radio „Alise+”: datorus, printeri, audio/skaņu un citas iekārtas. Daļu iekārtu Latgales radio darbiniekiem izdevās paglābt vēl pirms studijas iztukšošanas. Rēzeknes studijā ar Rīgas tehnisko speciālistu atbalstu tās tika pielāgotas darbam.
No 2009. gada 13. augusta Latgales radio ir Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes īpašums, vairāk par Rēzeknes-Aglonas diecēzes Latgales radio lasiet šeit.
Informācijas avoti: Brīvā Latvija Diena Dienas Bizness Latgales Laiks Ludzas Zeme Neatkarīgā Rīta Avīze Rēzeknes Vēstis Vietējā Latgales Avīze
