Katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, musulmaņi, hinduisti un citi… Ar ko atšķiras dažādas konfesijas un reliģiskās kustības? Kā tajās neapmaldīties? Kā atrast „savējo”? Kad tam ir pienācis laiks? Plaša izstāde, kas līdz 26. janvārim apskatāma Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā, sniegs atbildes uz šiem un citiem jautājumiem!
Jēdzieni, fakti, iezīmes
Kā liecina statistiskie dati, lielākā daļa no pasaules iedzīvotājiem ir kristieši, otrajā vietā skaita ziņā ierindojas musulmaņi, bet trešajā – hinduisti, tiem seko budisti un jūdaisti.
Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir izteikti katoliska, bet Igaunija – ļoti luterāniska zeme. Latvijā savukārt gandrīz vienlīdzīgās pozīcijās turas trīs lielākās un tradicionālākās konfesijas – katoļi, pareizticīgie un luterāņi.
Katoļiem dievkalpojuma centrā ir svētais vakarēdiens jeb dievgalds – Kristus upura atkārtojums. Pareizticīgo baznīca skaitās visstingrākā attiecībā uz gavēņa ievērošanu un grēksūdzi. Pareizticīgo un katoļu baznīcā ir privātās grēksūdzes, kas luterāņu baznīcā nav obligātas. Luterāņiem par svarīgāko ir izvirzīts vārds un atgriešanās pie Bībeles patiesības.
Luterāņi un baptisti ir pārliecināti, ka mūžības mērogā mūs glābs tikai ticība Jēzum Kristum. Turpretī katoļticībā un pareizticībā nepietiek ar ticību, mūžīgā dzīvošana vēl jānopelna ar labiem darbiem. Baptisti uzskata, ka kristīt cilvēku var tikai tad, kad viņš pats var apzināti pateikt jā. Dievkalpojuma struktūra baptistiem ir vienkāršāka, galvenā autoritāte ir Bībele.
Kristietība, atzīstot dvēseles nemirstību, pilnībā noliedz reinkarnāciju. (Vārds „reinkarnācija” latīņu valodā nozīmē „atkārtotā iemiesošanās”.) Hinduismā jēdziens „dvēseļu pārvietošanās” savukārt ir viens no pamatjēdzieniem. Reinkarnāciju uzskata par dabīgu dvēseles ceļu un tās tieksmi izkļūt no karmas noslēgtā loka.
Budismā, tāpat kā hinduismā, pastāv „samsāras ceļš” – „es” daļas pāreja no viena ķermeņa citā, karmisku notikumu rinda, kas noved pie saplūšanas ar pasaules kārtību. Jūdaismā nav viennozīmīgā skata uz reinkarnāciju. To atzīst ortodoksālais jūdaisms, kabala, farizejisms. Taču arī tajos atšķiras viedokļi par dvēseļu pārcelšanu. Tradicionālajā ķīniešu mācībā daoismā reinkarnācija ir ceļš uz pilnveidošanos, inkarnāciju virkne, kas beidzas ar galēju un pilnīgu Dao pasaules kārtības saplūšanu.
Gan jūdaismā, gan islāmā, gan kristīgajā reliģijā īpaši svarīga nozīme iedalīta asinīm. Atkarībā no skatpunkta tas ir gan svēts, gan okults, gan melnās maģijas simbols. Jūdaismā dzīvnieku asinis netiek patērētas – tas atspoguļots šīs reliģijas prasībām atbilstīgā ēdienu sagatavošanas tradīcijā jeb košerā.
Arī islāmā ir aizliegts uzturā lietot asinis, jo tās tiek uzskatītas par netīrām, bet tīrība islāmā ir daļa no ticības. Īpaši noteikumi un aizliegumi attiecas arī uz sievietēm. Taču islāms neaizliedz asiņu pārliešanu, ja tā ir nepieciešama dzīvības glābšanai. Ar šādu aizliegumu pasaulslavena ir kļuvusi sekta „Jehovas liecinieki”.
Nereti cilvēkiem mūsdienās nav viegli orientēties reliģiju pasaulē ar tās daudzajiem garīgajiem piedāvājumiem. Katram ir savs stāsts par to, kas viņu ir aizvedis pie ticības... Lai izdodas atrast ceļu uz patieso Gaismu!
Informācija sagatavota, izmantojot žurnālus „Ieva”, „Ilustrētā Pasaules Vēsture”, „Mistērija”, „Patiesā Dzīve”, „Rīgas Laiks”, „Zintnieks” Noderīga grāmata Pārbaudīt pieejamību