Janvāra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Janvārī jubileja aprit Džeraldam Malkolmam Darelam (90), Gundegai Repšei (55), Antonam Čehovam (155) un Annai Saksei (110).
Džeralds (Džerijs) Malkolms Darels (dzimis 1925. gada 7. janvārī Džamšedpūrā, Indijā, miris 1995. gada 30. janvārī Senthelierā, Lielbritānijā) bija dabaszinātnieks, zoodārza īpašnieks, dabas aizsardzības piekritējs, kā arī vairāku grāmatu un televīzijas raidījumu autors.
Darels nodibināja Džērsijas zoodārzu, kā arī Darela dzīvās dabas aizsardzības trestu. Tresta darbībā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā mītnes zemē.
Visplašāk Dž. Darels ir pazīstams kā grāmatu autors, kuras, būdams dzīvnieku vācējs un entuziasts, viņš sarakstīja, balstīdamies uz paša dzīves pieredzi. 1947. gadā tika izdota pirmā grāmata „Pārpildītais šķirsts”, kura ieguva ārkārtīgus panākumus, to pārdeva dažās dienās. Šo grāmatu Darels uzrakstīja, kad atgriezās no ekspedīcijas uz Kamerūnu.
1948. gadā viņš devās otrā ekspedīcijā uz Āfriku, pēc tam brauca uz Britu Gvajānu, vēlāk uz Paragvaju, Argentīnu, tad atkal uz Āfriku. No katra ceļojuma viņš kopā ar dzīvnieku kolekciju pārveda arī ļoti daudz jaunu ideju un iespaidu.
1962. gadā Darels Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības fonda uzdevumā apceļoja Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, iepazinās ar dabas aizsardzības stāvokli šajās valstīs. 20. gs. 80. gadu vidū Darelam radās iespēja strādāt Padomju Savienībā, kā rezultātā tapa 13 sēriju dokumentālā filma „Darels Krievijā”.
Viņa grāmatas Padomju Savienībā bija ļoti populāras, tās tika izdotas atkārtotās lielās tirāžās. Darels bija kopumā 30 grāmatu un 35 filmu autors. Urna ar Dž. Darela pelniem apglabāta Džersijas Zoodārzā speciāli izveidotajā piemiņas vietā.
Džeralda Darela darbi mūsu bibliotēkās
Gundega Repše (dzimusi 1960. gada 13. janvārī Rīgā) ir latviešu rakstniece un mākslas zinātniece. Repše dzimusi strādnieku ģimenē, mācījusies Rīgas 50. un 36. vidusskolā. Repšes mātesmāsas vīrs bija pazīstamais mākslinieks Kurts Fridrihsons, viņš veicināja rakstnieces personības izveidi, viņa tam pievērsusies arī savos darbos, piemēram, esejas tipa romānā „Pieskārieni”.
1985. gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Bijusi referente Mākslinieku savienībā, līdzstrādniece žurnālā „Liesma”, laikrakstā „Labrīt”, „Izglītība un Kultūra”, žurnālā „Karogs”, kopš 90. gadiem ir profesionāla rakstniece.
Pirmā publikācija bija stāsts „Kamielis Vecrīgā” laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1979. gadā. Kopš 1982. gada Repše publicē rakstus un recenzijas par literatūras, mākslas un sabiedriskiem jautājumiem. Pirmais stāstu krājums „Koncerts maniem draugiem pelnu kastē” tiek pieskaitīts pie „jaunā viļņa” jeb t. s. „nikno meiteņu" prozas, kurā izpaužas nepieciešamība domāt individuāli un atteikties no padomju ideoloģijas tiražētajiem stereotipiem.
Romānā „Ugunszīme” atklāti likteņu pavērsieni un varas postošā klātbūtne 20. gs. 40. – 60. gadu Latvijas inteliģences sabiedrībā. 90. gados Repše kļūst par vienu no spilgtākajām personībām latviešu mūsdienu prozā. Repšes neatslābstošā interese par kultūras procesiem vērojama viņas rakstītajās grāmatu recenzijās un slejās laikraksta „Diena” kultūras lappusēs.
Nozīmīgākais Repšes īsprozas krājums ir „Septiņi stāsti par mīlu”. Romānā „Ēnu apokrifs” galvenā varone Nīna bēg no dažādu stereotipu slazdiem, kuros viņu mēģina saķert un ieslodzīt aprobežotu jūtu pasaulē, bet neatrod attaisnojumu savai kaislību dzītajai eksistencei.
Romānā „Sarkans” pausts robežpārkāpšanas motīvs, starp atšķirīgajām romāna daļām („Cinobrs”, „Karmīns” un „Purpurs”) nav tiešas saistības, bet tās vieno dzīvības sarkanā pamatkrāsa. Atsaucoties uz H. K. Andersena pazīstamās pasakas motīviem, G. Repše ir radījusi romānu „Īkstīte”, kurš saņēmis Literatūras gada balvu kā 2000. gada labākais latviešu prozas darbs.
21. gadsimtā Repše strādā pie romānu cikla „Smagais metāls”, kura galvenā varone daļēji ir pašas autores personība dažādos dzīves periodos. Pusaudžu gadiem raksturīgie „vētras un dziņu laikmeta” rituāli ir romānā „Alvas kliedziens”, ko iedvesmojušas Repšes ilgākā laikā tapušās skolas gadu dienasgrāmatas. Otrais romāns „Vara rati” pievēršas 80. gadu periodam, kurā aizritējusi rakstnieces jaunība, savukārt trešais – „Dzelzs apvārdošana” – brīvā formā reflektē par dažādiem viņas dzīves posmiem.
Paralēli top arī citi romāni, stāstu krājumi, arīdzan interviju krājumi ar rakstniekiem un grāmatas, kas saistītas ar mākslu un māksliniekiem. Grāmatā „Vīrs tapīrs un citas radības” Repše piedāvā savu interpretāciju par daudzu latviešu rakstnieku darbos iecienīto „zooloģisko īsprozu”.
Publicistikas darbu „Laiks esi tu” veido rakstnieces 1995., 1996. un 2012. gadā tapušas dienasgrāmatas, ietverot arī piezīmes no 2012. gada Dzintras Gekas vadītās Sibīrijas ekspedīcijas. Jaunākais romāns „Jauki ļaudis” ir spēcīgs, filozofiski un emocionāli izkāpināts cilvēka neizbēgamās vienatnības šifrējums.
1993. gadā G. Repše ir saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda balvu.
Gundegas Repšes darbi mūsu bibliotēkās
Antons Čehovs (dzimis 1860. gada 29. janvārī Taganrogā, Krievijas impērijā, miris 1904. gada 15. jūlijā Bādenveilerā, Vācijas impērijā) bija krievu īso stāstu rakstnieks un dramaturgs un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem īso stāstu rakstniekiem pasaulē.
Piedzimis nelielā namiņā kā trešais bērns sešu bērnu tirgotāja ģimenē. Viņa tēvs cēlies no dzimtcilvēkiem, bija ar smagu raksturu, taču rūpējās par bērnu izglītošanu.
No 1866. līdz 1868. gadam topošais rakstnieks apmeklēja vietējo pamatskolu, 1868. gadā iestājās pilsētas ģimnāzijā, kura skaitījās labākā Krievijas dienvidos. Jau ģimnāzijas laikos sāka rakstīt stāstus. 1873. gadā iepazinās ar teātri, viņu aizrāva dramaturģijas žanrs, sāka rakstīt lugas.
1879. gadā pārcēlās uz Maskavu, iestājās Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē. 1882. gadā beidza Maskavas Universitāti, sāka strādāt par ārstu. 1884. gadā iznāca pirmais stāstu krājums „Melpomenes pasakas”. No 1885. līdz 1886. gadam sarakstīja daudz īsstāstu ar humora piedevu, kas radīja popularitāti. 1887. gadā pārtrauca īsstāstu rakstīšanu un pievērsās nopietnākām tēmām.
Viens no pirmajiem ārzemju autoriem, kurš pievērsās A. Čehova daiļrades popularizēšanai, bija angļu dramaturgs, uzņēmējs un ekonomists Džordžs Bernards Šovs.
Par Čehova svarīgākajiem darbiem dramaturģijā tiek uzskatītas četras lugas: „Kaija”, „Tēvocis Vaņa”, „Trīs māsas” un „Ķiršu dārzs”. Viņa lugas ir vienas no 20. gadsimtā Eiropas teātros visvairāk iestudētajām līdzās Viljama Šekspīra un Henrika Ibsena darbiem. Daudzi rakstnieki un kritiķi augstu novērtējuši arī viņa īsos stāstus. Rakstnieka labākie prozas darbi: „Stepe”, „Ugunis”, „Lēkme”, „Divkauja”, „Sestā palāta” u. c. Čehovs ir viens no visbiežāk ekranizētajiem pasaules klasiķiem.
Antona Čehova darbi mūsu bibliotēkās
Par latviešu rakstnieces Annas Sakses dzīvi un daiļradi lasiet viņas 105. jubilejas rakstā šeit.
Izmantotie avoti: Darels Dž. Pārpildītais šķirsts. - R.: Zinātne, 1977. - 352 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. http://lv.wikipedia.org/wiki/Antons_%C4%8Cehovs http://lv.wikipedia.org/wiki/Gundega_Rep%C5%A1e
