Šogad decembra nogalē franču gleznotājam, tēlniekam un grafiķim Anrī Matisam aprit 145 gadi. Viņš tiek uzskatīts par vienu no tipiskākajiem fovisma pārstāvjiem un virziena vadītājiem.

     Fovisms bija īslaicīgs, bet ietekmīgs mākslas virziens 20. gs. sākuma franču glezniecībā, kas izveidojās postimpresionisma, simbolisma un afrikāņu mākslas ietekmē. Fovistu darbiem bija raksturīgas spilgtas krāsas, lieli tīras krāsas laukumi, biezas līnijas un vienkāršas formas.

     A. Matiss piedzima Ziemeļfrancijas pilsētiņā Kato, mākslai pievērsās 19. gs. 90. gadu sākumā. Tematiski viņa gleznas var iedalīt divās grupās. Pirmajai pieskaitāmi darbi, kuros viņš pievēršas alegoriskām tēmām. Te jāmin divi dekoratīvi panno – „Deja” un „Mūzika”.

     Otrās grupas darbos Matiss iemūžinājis dzīvē sastaptos cilvēkus, vērotās lietas (gleznas „Stāvošā Zora”, „Sieviete ar cepuri”, „Pusdienu galds” u. c.). Gleznās attēlotie cilvēki bieži vien atgādina no papīra izgrieztas plaknes, tiem trūkst ķermeņa dabisko proporciju, šīm gleznām nereti piemīt bērnu zīmējumu dekorativitāte.

     Mākslinieks ir radījis arī daudzus interjeru un kluso dabu gleznojumus, taču kluso dabu ierastajā izpratnē Matisam nav. Katra klusā daba viņa izpratnē ir arī interjers. A. Matiss aicina ikvienu vērtēt un baudīt dabiskus un vienkāršus priekus, kuri atrodas mums līdzās. Mākslinieka darbos ir jaušams optimisms, viņš uzskatīja, ka jāprot atrast prieku ikvisur.

     Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks pievērsās monumentālajai mākslai. Kā nozīmīgākais darbs šajā jomā jāmin interjera dekors Rožukroņa kapelai Vansā. Matiss strādāja arī grafikā – zīmēja gan portretus (piem., Š. Bodlēra portrets), gan ilustrācijas grāmatām, bet dzīves nogalē viņu saistīja kolāžas iespējas.

     No 16. līdz 30. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma mākslinieka jubilejai sagatavota  izstāde.