Jānis Gleizds, kuram šogad būtu 90 gadu jubileja, ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem, fotomākslai viņš ir veltījis pusgadsimtu no sava garā un traģiskā mūža, kas 1924. gada 7. maijā aizsākās Makašēnu pagastā.
Divdesmit četru gadu vecumā nākamajam fotogrāfam pēc smagiem apsaldējumiem amputēja abas delnas. Mākslinieka dzīve un radošais mūžs visā tā garumā bija gribasspēka un dzīves alku apliecinājums.
„ …katra viņa bilde ir brīnums, pārmetums, uzmundrinājums un stiprinājums ticībā, ka skaistums glābs pasauli. Pie katra darba, kas viņa izstādē, atveriet sirdis šai gaismai. Jūs to saņemsiet!” (Jānis Streičs.)
Ar fotografēšanu J. Gleizds nodarbojās no 1951. gada, no 1952. līdz 1994. gadam kā fotogrāfs mākslinieks strādāja Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Savas nozīmīgākās kompozīcijas viņš radīja galvenokārt 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados. J. Gleizds pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Mākslinieks ir izveidojis īpašu rokrakstu, kas pārliecinoši viņu atšķir no citiem fotogrāfiem.
Foto: J. Gleizds
Tradicionāli viņa darbi saistās ar noslēpumainiem, it kā maigi mirdzoša starojuma apņemtiem jaunu sieviešu augumiem ainavas fonā, kas atklāj sievetes ķermeņa skaistumu, viņas maigumu un sirdsskaidrību. Šīs fotogrāfijas var dēvēt par absolūtu slavas dziesmu sievietei kā dzīvības devējai un skaistuma iemiesojumam. Baltie plankumi šajos darbos rada īpaši poētisku noskaņu.
Foto: J. Gleizds
Tomēr J. Gleizds ir darbojies arī citos žanros – ainavā, klusajā dabā un portretu fotogrāfijā. Par savu pienākumu viņš ir uzskatījis ne vien sievietes, bet arī dabas skaistuma atklāšanu. Daudzu gadu garumā mākslinieks aizrautīgi fotografēja motokrosu Balvu trasē, ko savulaik organizēja vietējais laikraksts „Vaduguns”. Viņš ir izveidojis interesantu fotogrāfiju sēriju par motosacensībām un motobolu, kas izceļas ar izteiktu dinamiku un vīrišķību.
Foto vecmeistars esot bijis ļoti atsaucīgs kolēģis, sirsnīgs un saprotošs cilvēks – tāpēc ļoti pieprasīts sava amata lietpratējs, kuru vienmēr atpazina, gaidīja un cienīja. Viņam piemita iejūtīga attieksme pret modeļiem un sava amata brāļiem. Daudzi apbrīno mākslinieka uzņēmību. „Viņš katru zvirbuli uz mēslu čupas gribēja mākslinieciski uzfotografēt,” saka viņa dzīvesbiedre Annele Gleizda.
Ziņas par J. Gleizdu ir atrodamas gadagrāmatās un enciklopēdijās gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa fotogrāfijas publicētas vairāk nekā 600 katalogos, kalendāros un citos preses izdevumos, mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 80 starptautiskās izstādēs, izpelnījies daudzas medaļas, balvas un diplomus.
„Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr viņu atceras, kamēr par viņu runā. Un Jānis Gleizds ar savu unikalitāti parādīja, kā cilvēks, kuram nav pirkstu, radīja mākslu, kas pāršalca visu pasauli,” saka Latgales Fotogrāfu biedrības priekšsēdētājs I. Pličs.
Leģendas nemirst – tās dzīvo paaudžu paaudzēs. Nāciet uz Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavu, kur vēl līdz 19. maijam būs apskatāma J. Gleizdam veltīta izstāde, kurā meistara radītais turpina priecēt cilvēku acis, sirdi un dvēseli!
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus