Bibliotēku nedēļas ietvaros Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava iepazīstina savus lasītājus ar grāmatu un lasīšanu kā mākslas pasaules daļu un objektu. Glezniecībai, gluži kā literatūrai vai mūzikai, ir sava valoda. Tāpat kā mēs gūstam prieku, lasot labu dzejoli vai romānu, arī glezna izraisa mūsos spēcīgas izjūtas.

     Līdz 26. aprīlim lasītavā ir aplūkojama izstāde „Lasīt bauda, dzīvot bauda”, kurā grāmatu lappusēs skatāmas daudzu slavenu mākslinieku gleznas, kurās attēlotas grāmatas.

     Grāmata un lasīšana vizuālajā mākslā ir diezgan populārs temats. Vairāku gadsimtu garumā tas pietiekami patiesi un skaidri atspoguļoja izmaiņas, kas notikušas sabiedrībā. Dzīvei ritot, sabiedrībā notika vērtību pārvērtēšana un līdz ar to mainījās arī cilvēka saistība ar grāmatu.

     Grāmatas attēlojums līdzās cilvēkam mākslā parādījās pirms daudziem gadsimtiem. Vairāki mākslinieki savā daiļradē pievērsa tai uzmanību, nemaz nerunājot par to, ka  grāmata kā obligāts portreta vai attēla atribūts bija diezgan bieži izplatīta – īpaši renesanses laikā. Klasicisma periodā tika radīta Rembranta van Reina glezna „Lasošais Titus” (17. gs.), gandrīz simts gadus vēlāk – Žana Onorē Fragonāra darbs „Lasoša meitene” (18. gs).

     19. gs. beigas atnesa visspilgtākās un būtiskākās izmaiņas portreta žanrā. Ja agrāk cilvēki pozēja māksliniekam, sēžot mājās krēslā grāmatplauktu fonā, tad tagad gleznas darbība tika pārvietota dabā. 19.–20. gs. sabiedrības attīstība izraisīja lielu cilvēku interesi par grāmatām un lasīšanu. Franču impresionisti izveidoja daudz skaistu darbu, kuros grāmata un lasīšana spēlēja nozīmīgu lomu.

     Grāmatu kā ​​daļu ģimenes dzīves savos darbos ir iekļāvis Pjērs Ogists Renuārs, Eduāram Manē grāmata ir dzejnieka un jurista ceļa biedrs, Anrī de Tulūzam-Lotrekam savukārt patika attēlot lasīšanu dārzā. Eiropas impresionistu ietekmē interesi par lasīšanas attēlošanu dabā izrādīja arī krievu mākslinieki. Savos darbos grāmatu godināja arīdzan simbolisti. Bieži vien grāmata tikai iekļauta sadzīves ainās, dažkārt karikatūrās.

     Latvijas mākslā ar savu grāmatas  redzējumu ir iegājuši Auseklis Baušķenieks un „Krišjānis Barons”, Leo Svemps un „Klusā daba ar ziediem un Gētes grāmatu”, Francisks Varslavāns  un „Meitene ar grāmatu”.

     Grāmata mājās, atpūtā un darba vietā ir nemainīga vērtība 20. gs. mākslinieku darbos, kaut gan jau 90. gados tā pamazām zaudē savu nozīmi glezniecībā. 20. gs. otrajā pusē cilvēku dzīvē ienāca mehāniskie attēli – fotogrāfija, kino un televīzija. Šie tehniskā progresa sasniegumi būtiski ietekmēja mākslu. Tagad centrālo vietu, kura kādreiz piederēja gleznieciskam attēlam, ieņēma mehānisks attēls – visur klātesošs un ikdienišķs.

     21. gs. drukātajai grāmatai kopumā ir sarežģīts laiks. Informācijas tehnoloģiju gadsimtā grāmata lēnām izzūd no mūsdienu interjeriem, par veiksmes un bagātības simboliem sabiedrībā kļūst citi priekšmeti un lietas. Tieši tāpēc lasītavā skatāmās izstādes mērķis ir ļaut lasītājam izbaudīt prieku, ko sniedz saskarsme ar mākslas darbu. Nepretendējot uz absolūti  izsmeļošu informāciju,  aicinām ikvienu pārbaudīt savas zināšanas glezniecības pasaulē un vienkārši izbaudīt GRĀMATU!

     Daļu no izstādē skatāmajiem darbiem varat aplūkot arī fotogalerijā.