Slavenības pasaulē un Latvijā. Maijs

Detaļas
Maija ievērojamie jubilāri

    Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Maijā apaļa jubileja aprit Imantam Ziedonim (80), Jānim Zālītim (80), Maijai Laukmanei (60), Omāram Haijamam (965) un Ērikam Hānbergam (80).

 

     Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977). Viņš bija spilgts Atmodas laika sabiedriskais darbinieks, bija ievēlēts Augstākajā Padomē, apbalvots ar otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem.

 

     Dzimis Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema „Birutās” zvejnieku ģimenē, mācījies Lapmežciema pamatskolā, 1952. gadā pabeidzis Tukuma 1. vidusskolu. 1952. gadā un līdz 1959. gadam studējis filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē neklātienē. Vēlāk studējis M. Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā, kur beidza Augstākos literāros kursus (1964).

 

     Studiju gados Ziedonis strādāja vairākus gadījuma darbus, tai skaitā kā bibliotekārs, skolotājs, ceļu remontstrādnieks. Laikā no 1964. līdz 1965. gadam bija izdevniecības „Liesma” redaktors. 1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos. Apbedīts Engures novada Ragaciema kapos.

 

     Literāros darbus sāka publicēt 1956. gadā. Pirmo dzejoļu krājumu „Zemes un sapņu smilts” viņš izdeva 1961. gadā. Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi „Es ieeju sevī” (1968) un „Taureņu uzbrukums” (1988), kā arī „Epifāniju” 1. un 2. grāmata (1971 – 1974).

 

     Jānis Zālītis (dzimis 1933. gada 12. maijā, miris 2007. gada 28. janvārī) bija slavens latviešu psihoterapeits, onkologs, izcila personība Latvijas medicīnā. Dzimis Valkas rajonā, 1949. gadā beidzis Brantu sākumskolu, bet, atrodoties izsūtījumā, 1953. gadā beidzis Makarikas pamatskolu un 1954. gadā – Padogornajas vidusskolu. Ārsta izglītību ieguvis Tomskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē 1961. gadā.

 

     Līdz 1995. gadam viņš strādāja par onkologu un psihoterapeitu Valsts Onkoloģiskajā centrā. No 1990. gada līdz 1993. gadam Zālītis pasniedza dzimumaudzināšanu Latvijas Universitātē. 1995. gadā kļuva par psihoterapeitu Valsts Ģimenes centrā, Zālīša Psihoterapijas klīnikā un kursu bāzē Raunā.

 

     No 2001. gada viņš strādāja par psihoterapeitu Valsts Ģimenes centrā. 2002. gadā Zālītis strādāja Latvijas Transoloģiskās psihoterapijas asociācijas klīnikā par ārstu, kā arī bija lektors Rīgas Stradiņa Universitātē.

 

     Maija Laukmane (dzimusi 1953. gada 17. maijā Kandavā) ir viena no mūsdienu ražīgākajām dzejniecēm. Jau pamatskolas klasēs Maija iesaistījās grāmatu draugu pulciņā. Tur arī radās pirmā interese par literatūru. Iztēli attīstīja vecāsmātes stāstītās pasakas, teikas un senie nostāsti.

 

     Pirmais dzejolis, ko M. Laukmane uzrakstīja, ir „Mazais princis” Sent-Ekziperī pasakas ietekmē. 1971. gadā viņa pabeidza Kandavas vidusskolu un iestājās Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Bibliotēku nodaļā. Šajā laikā viņa darbojās literatūras klubā „Varavīksne”, vadīja jaunrades sekciju. 1973. gadā pabeidza tehnikumu un uzsāka darbu Talsu pilsētas bērnu bibliotēkā, kas kļuva par viņas vienīgo darba vietu.

 

     M. Laukmanes dzejas krātuve ir latviešu folklora, mitoloģija, tautas tikumu mācība, latviskās tradīcijas. Viņa ir arī sava novada folkloras vācēja un sistematizētāja, kurzemniecisko tradīciju pētītāja un publiciste. Viņas dzeja ir uzrunājoša, tā plūst, rit, saista un priecē.

 

     Omārs Haijams (dzimis 1048. gadā, nāves gads droši nav zināms, kāda teika apgalvo, ka viņš nodzīvojis 106 gadus, bet pēc citiem avotiem – miris 1123. gadā) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis. Rietumu pasaulē viņš vairāk ir pazīstams kā dzejnieks, bet savā zemē kā zinātnieks.

 

     O. Haijams ir dzimis Neišāpūrā, Persijā. Viņš bija ieguvis labu izglītību zinātnes jomā, un viņa reputācija pieauga tik tālu, ka sultāns Maliks Šahs uzdeva viņam izstrādāt jaunu kalendāru, kas atbilstu astronomiskajiem novērojumiem. No O. Haijama pierakstiem ļoti maz fragmentu ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ilgstoši tika apšaubīts, ka O. Haijams bija arī dzejnieks, jo netika atrastas liecības par viņa dzejoļiem, kas būtu rakstīti viņa dzīves laikā. Bet mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši aptuveni 250 dzejoļu autentiskumu.

 

     Ēriks Hānbergs (dzimis 1933. gada 29. maijā) ir rakstnieks un žurnālists, viņš dzimis Birzgales pagasta Rimeņos lauksaimnieka ģimenē, mācījies Birzgales pamatskolā, Vecumnieku vidusskolā, studējis Cēsu skolotāju institūtā un Liepājas pedagoģiskajā institūtā. No 1958. gada pievērsies žurnālista darbam. Pirmā literārā publikācija – garais stāsts „Pirmā grēka līcis” 1976. gadā Žurnālā „Karogs”. Hānbergs raksta par lauku dzīvi, viņa prozai raksturīgs spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums un sulīgs humors. 1987. gadā saņēmis LPSR Valsts prēmiju, 1990. gadā – Sējēja prēmiju, bet 2003. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Izmantotie avoti