Aprīļa ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Aprīlī apaļa jubileja aprit Tomasam Mainam Rīdam (195), Borisam Strugackim (80), Guntaram Godiņam (55) un Jaroslavam Hašekam (130).
Tomass Mains Rīds (dzimis 1818. gada 4. aprīlī Īrijā, miris 1863. gada 22. oktobrī Londonā) bija angļu rakstnieks. Dzimis diezgan trūcīgā garīdznieka ģimenē. Tēvs gribēja dēlu ievirzīt savā profesijā, bet Tomasam tā nebija pa prātam. Viņš nolēma pats sev izlauzt ceļu dzīvē.
Divdesmit divu gadu vecumā T. M. Rīds iebrauca Ņūorleānā – tolaik lielā, trokšņainā, krāšņā pilsētā, ko dēvēja par Amerikas Parīzi. Tur sabrauca visas pasaules piedzīvojumu meklētāji, tur plauka vergu tirdzniecība, azarta spēles, zelts strauji gāja no rokas rokā. Tomēr topošais rakstnieks neļāvās tādas dzīves ietekmei. Jaunekli nodarbināja sevis pilnveidošanas iespējas, bet zelts itin nemaz neinteresēja. Viņu vilināja Amerikas dienvidu romantiskās tāles, cilvēka roku neskartie meži un upes.
Piecdesmitajos gados T. M. Rīds radīja savus labākos darbus: „Brīvie strēlnieki” (1850), „Baltais virsaitis” (1855), „Kvarterone” (1856), „Oceola, seminolu virsaitis” (1858). „Kvarterone” pieder pie rakstnieka populārākajiem darbiem, bet parasti, kad runa ir par T. M. Rīdu, pirmais darbs, ko nosauc, ir „Jātnieks bez galvas” (1866), kura sižets ir ārkārtīgi spraigs un dramatisks. Šajā posmā rakstnieks sarakstīja arī grāmatas bērniem. Klajā nāca „Zooloģija bērniem” (1860) un „Dažādu cilvēku rasu populārs apraksts” (1860).
No 1870. gada līdz mūža beigām T. M. Rīds dzīvoja Anglijā. Viņa romantiskie, cēlu jūtu cauraustie darbi vēl arvien ir mīļi un tuvi.
Jaroslavs Hašeks (dzimis 1883. gada aprīlī Prāgā, miris 1923. gada 3. janvārī) bija čehu humorists un satīriķis, plašāk zināms kā romāna „Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā” autors. Viņš ir atstājis milzīgu literāro mantojumu – vairākas satīriskas lugas un romānus un ap 1200 satīrisku stāstu, feļetonu, humoresku, arī noveles un ceļojumu aprakstus.
J. Hašeks ir dzimis skolotāja ģimenē. Ģimnāzijā viņam laimējās mācīties pie izcilā čehu rakstnieka Aloisa Jiraseka, kurš prata modināt nākamajā rakstniekā dziļu interesi par savas tautas nacionālo literatūru un lepnumu par tās slaveno pagātni.
1896. gadā nomira J. Hašeka tēvs, atstājot sievu ar bērniem lielā trūkumā. Tā paša gada beigās viņu izslēdza no ģimnāzijas par piedalīšanos pret valdību vērstā demonstrācijā. Turpmākajos gados Hašeks strādāja par mācekli aptiekā. 1903. gadā viņš beidza tirdzniecības akadēmiju un dažus mēnešus nostrādāja bankā.
Jaunekļa gados Hašeks kājām apceļoja daudzus novadus, ar interesi vērodams vienkāršo cilvēku dzīvi. 1900. gadā avīzēs sāka parādīties viņa pirmie stāsti. 1911. gadā pirmo reizi parādījās Šveika tēls – krājumā „Krietnais kareivis Šveiks un citi dīvaini stāsti”.
Latviešu dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš dzimis 1958. gada 26. aprīlī Viesītē skolotājas un mākslinieka noformētāja ģimenē. Beidzis Viesītes vidusskolu. Latvijas Universitātē studējis latviešu valodu un literatūru, Helsinku universitātē beidzis somu valodas un kultūras kursus.
Pirmais dzejoļu krājums „Tas nepasacītais” izdots 1985. gadā. Gan pirmais, gan nākamais dzejoļu krājums („Ar atpakaļejošu datumu”, 1989) tika cenzēts. Tajā laikā G. Godiņš rakstīja asu un ironisku pretpadomju dzeju.
Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis populārā žurnāla „Avots” redaktors. G. Godiņa nākamie dzejoļu krājumi „Ēnu nesējs” un „Nakts saule” iezīmēja jaunu virzienu. Īpaši krājumā „Nakts saule” iekšējie monologi un dialogi izteikti kā dzeja.
G. Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas. Tulkojis igauņu un somu tautasdziesmas, kā arī vairāku igauņu un somu dzejnieku darbus. Daudzu rakstu par igauņu un somu literatūru autors.
Viņa dzejoļu krājums izdots Igaunijā, savukārt dzeja tulkota vairākās valodās, tostarp angļu, franču, vācu, zviedru, somu, krievu un taju. Rakstnieks ir piedalījies dzejas festivālos Zviedrijā, Lielibritānijā, Lietuvā, Somijā un Taizemē, par savu darbu saņēmis igauņu un skandināvu apbalvojumus. Pašlaik G. Godiņš ir literārā žurnāla „Latvju Teksti” galvenais redaktors, aktīvi tulko un atdzejo igauņu literatūru.
Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15.aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī) bija slavens krievu rakstnieks, scenārists un tulkotājs, daudzu pazīstamu zinātniskās fantastikas darbu autors, kas kopā ar savu brāli Arkādiju sarakstījis gandrīz 30 zinātniskās fantastikas romānus un garstāstus. Pats savu daiļradi sauca par „reālistisko fantastiku”, uzsverot, ka tās centrā atrodas cilvēks un viņa liktenis.
Rakstīt B. Strugackis sāka drīz pēc skolas beigšanas, bet 1958. gada janvārī žurnālā „Tehnika – molodjoži” tika publicēts viņa un brāļa kopīgais darbs – zinātniski fantastiskais stāsts „No ārienes”.
Pašu pazīstamāko darbu vidū, ko radījuši brāļi Strugacki, ir „Grūti būt dievam” (1964), „Pirmdiena sākas sestdienā. Pasaka jaunākajiem zinātniskajiem līdzstrādniekiem” (1965), „Apdzīvotā sala” (1969), „Pikniks ceļa malā” (1974), „Miljards gadu pirms pasaules gala” (1976-1977) un daudzi citi.
Pēc brāļa nāves 1991. gadā B. Strugackis publicēja vēl divus romānus, ko viņš bija sarakstījis viens pats, – „Dzīves mērķa meklēšana jeb Divdesmit septītā ētikas teorēma” un „Šīs pasaules nespēcīgie”. Romāni tika publicēti ar pseidonīmu S. Vitickis. Tādā veidā B. Strugackis izrādīja cieņu brālim, ar kuru viņi bija nolēmuši, ja kāds no viņiem nolems sarakstīt nopietnu darbu viens pats, tad paņems pseidonīmu.
2003. gadā B. Strugacki apbalvoja ar Goda ordeni. B. Strugackis nodarbojās ne tikai ar oriģināldaiļradi, bet arī ar tulkojumiem. Viņš tulkoja no angļu valodas Andrē Nortoni, Holu Klementu un Džonu Vindemu. Ir izmēģinājis roku arī scenārista amatā – par scenāriju filmai „Mirušā cilvēka vēstules” viņam piešķirta KPFSR Valsts brāļu Vasiļjevu vārdā nosauktā prēmija.
Izmantotie avoti
- Hašeks J. Sabiedriska cilvēka likstas. - R.: Latvijas valsts izdevniecība, 1963. - 389 lpp.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 739 lpp.
- Rīds T.M. Kvarterone. - R.: Zvaigzne,1984. - 333 lpp.
- http://www.lffb.lv/tulkojumi/pedejais-fantasts.html
