Līdz 18. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Silajāņu keramikas formu un grafiskā novirziena pārstāvja, smalkām niansēm bagāto keramikas darbu autora Polikarpa Čerņavska 90. dzimšanas dienai veltīta izstāde.

Ieskats Polikarpa Čerņavska biogrāfijā

     Dzimis 1923. gada 8. maijā Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā sīkzemnieka Čerņavska ģimenē. Tā kā 20. – 30. gados Silajāņos netrūka ne māla, ne podnieku un cepļi kūpēja vai katrā sādžā, arī P. Čerņavskis tāpat kā citi bērni jau agrā bērnībā redzēja un iepazina keramiķa darbu.

     Pirmā saskarsme ar podnieka ripu mazajam Polikarpam bija keramiķu Rivču ģimenē, kur viņš gāja ganos un brīvajos brīžos varēja arī izmēģināt roku veidošanā. Pusaudža gados P. Čerņavskis jau piepelnījās pie apkārtnes podniekiem, mīcīdams mālu.

     Pirmās iemaņas virpošanā tika apgūtas kaimiņos dzīvojošā keramiķa A. Babra darbnīcā. 17 gadu vecumā, kad jau droši bija izlēmis savu darba nākotni saistīt ar keramiku, P. Čerņavskis pagatavoja pats savu ripu.

     Pirmais viņa skolotājs bija vārdabrālis Polikarps Vilcāns. Sākumā jaunais censonis meistaroja bļodiņas, bet vēlāk arī podus, medauniekus, vārauniekus, krūzes un krūzītes u. c. 1942. gadā kopā ar S. Vilcānu un A. Babri P. Čerņavskis piedalījās savā pirmajā izstādē Rēzeknē un guva arī pirmo atzinību. 1959. gadā viņš tika uz­ņemts Mākslinikeu savienībā.

     Savas dzīves laikā P. Čerņavskim diemžēl nācās piedzīvot arī apstākļus, kas apgrūtināja normālu profesionālo darbību (kara laikā nokļūšana filtrācijas nometnē Gruzijā, Latvijā brigadiera darbs kolhozā), tomēr keramiķis palika uzticīgs savam arodam, veltot tam pat nakts stundas un nododot amata prasmes tālāk dēlam, znotam un krustdēliem.

     No 1973. līdz 1988. gadam sarīkotas personālizstādes Rīgā (1973, 1983), Daugavpilī (1982), Rēzeknē (1983, 1988), Jasmuižā (1983), Galēnos (1984), Rožupē (1984), Preiļos (1986, 1987) un Līvānos (1988). 1989. gadā P. Čerņavskim tika pie­šķirts Lat­vi­jas PSR no­pel­niem ba­gā­tā māk­slas dar­bi­nie­ka no­sau­kums.

     Apbalvojumi

1977 Zelta medaļa un 1. pakāpes diploms Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē
1979 PSRS Mākslinieku Savienības un PSRS Mākslas akadēmijas goda diploms Vissavienības Tautas sasniegumu izstādē

1983 Latvijas PSR Kultūras ministrijas A. Paulāna medaļa un goda raksts

1996 Tri­ju Zvaig­žņu or­de­nis

     Lai arī P. Čerņavskis ir tipisks Silajāņu keramikas novirziena mākslinieks, tomēr viņa veikumam ir arī savas izteikti oriģinālas iezīmes, kas atšķir viņu no citiem Silajāņu podniekiem. Tās ir darbu barokālās, bagātīgiem dekoriem rotātās formas, lielais etnogrāfisko rakstu daudzums un plūstošās glazūras.

     Mūžībā P. Čerņavskis aizgāja 1997. gada 25. janvārī, un viņa atdusas vieta ir Preiļu pilsētas kapsēta.

• Tweet