Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024” ir sākusies!
Arī šogad, jau divdesmit ceturto gadu pēc kārtas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs aicina mazākus un lielākus lasītājus piedalīties lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024”. Lai pieteiktos programmai un kļūtu par grāmatu ekspertu, atnāc uz Rēzeknes Bērnu bibliotēku vai Rēzeknes 2. bibliotēku un jautā bibliotekārēm par iespēju piedalīties.
Ielūkosimies Bērnu žūrijas 2024 vecumgrupas 9+ grāmatu lappusēs:
Ērlena Lū un Kima Jorteija amizantais un asprātīgais grafiskais detektīvstāsts “Kurš sasēdēja brūno sieru?” (“Liels un mazs”) par norvēģu iecienīto brūno sieru patiks tiem, kas aizraujas ar izmeklēšanas noslēpumiem. Karalis uzaicina uz pili pasaulē labāko brūno sieru. Vilcienā atklājas, ka uz siera ir parādījušies dibena nospiedumi. Tiek izsaukts Flufenberga kungs, pasaulē labākais detektīvs, kurš ātri aptver, ka dibenbandīts vēl joprojām atrodas vilcienā. Kurš ir sasēdējis karaļa brūno sieru? Autori iedvesmojušies no Agatas Kristi romāna “Slepkavība Austrumu ekspresī”.
Vai zināt, kas inkunābula? Tā sauc pirmās Johanna Gūtenberga 15.gadsimtā iespiestās grāmatas, parasti tās bija Bībeles. Pirmās drukātās Bībeles ir saglabājušās pavisam nedaudzas, tās ir ļoti biezas, iesietas ādas vai pat koka vākos un ir ļoti vērtīgas. Krikse un Kraksis (Tīna un Madis), Mežparka ģimnāzijas 3.A klases skolnieki, domā, ka viena šāda inkunābula ir viņiem mājās. Viņi grāmatu atnes uz skolu, un tā izrādās pirmā igauņu Bībele, kas drukāta 1739.gadā. Par godu grāmatai tiek rīkota konference un grāmatas izstāde. Kādu rītu atklājas, ka senā Bībele ir… pazudusi! Krikse un Kraksis kopā ar Lielo Paulu dodas grāmatai pa pēdām. Vai viņiem to izdosies atrast? Tas jālasa Ilmara Tomuska grāmatā “Izmeklētāji no 3.A” (“Pētergailis”).
Kādā pilsētā pēkšņi pazūd bērni. Visi kā viens. Aiziet prom no skolas, pavēlēm un aizliegumiem. Un neviens no pilsētiņas iedzīvotājiem viņus vairs nevar atsaukt atpakaļ. Ne pilsētas mērs, ne diriģents, ne pat mīļā skolotāja Helle… Bērni grib, lai viņiem liek mieru. Bet pilsēta bez bērniem ir skumja, klusa un pelēka. Kā lai atsauc atpakaļ bērnus? Indreka Kofa grāmatas “Kur palika bērni?” (“Liels un mazs”) jautrajos pantos netrūkst ne ironijas, ne spēlēšanās ar valodu. Autors aizstāv bērnu tiesības un vedina pieaugušos nepadarīt dzīvi sev un bērniem par garlaicīgu pienākumu nastu, nepazaudēt bērnišķīgu prieku.
Kadri Hinrikusas grāmatas “Zilonis” (“Jāņa Rozes apgāds”) galvenajai varonei Kertai šķiet, ka viņa nekur neiederas. Skolā meiteni ķircina un nosoda par labām sekmēm mācībās, tētis uzskata, ka ir jāmācas matemātika un datori, nevis jālasa grāmatas, jo nākotne ir tiem, kas prot labi rēķināt, savukārt Kerta vēlas kļūt par rakstnieci. Arī no mammas atbalsta meitenei nav. Kādu dienu Kerta iepazīstas ar horvātu meiteni Luciju, kas Kertai palīdz saprast, ka meitene ir īstas draudzības vērta un arī viņai ir savas stiprās puses.
Sfinksa Alberta, kura dzīvo kādā jaukā pilsētā, ir pazaudējusi savu noslēpumaino smaidu un līdz ar to arī savu staltumu un pārliecības pilno sejas izteiksmi, nokritusies svarā un izskatās apjukusi. To ievēro baložu pāris, Marija un Jāzeps, un nu domā, kā sfinksai palīdzēt. Pēc vairākiem sfinksas smaida izvilināšanas mēģinājumiem, iesaistot visus ielas iedzīvotājus, ir skaidrs – jādodas uz Ēģipti pie Lielās Sfinksas, lai uzzinātu smaida noslēpumu un izglābtu Albertu. Ceļā, ar vecu gaisa balonu, dodas varde Felicita, kā vieglākā un gudrākā, un vardei piebiedrojas mazais, spārnotais pūķis Antonijs, kurs sildīs gaisu, lai balons varētu lidot. Vai sfinksai Albertai izdosies atgūt savu smaidu un kādi piedzīvojumi un pārbaudījumu gaida Felicitu un Antoniju ceļā, jālasa Māras Cielēnas grāmatā “Sfinksas Albertas smaids” (“Lietusdārzs”).
Kamils ir mazs piecgadīgs puisēns, kurš iepazīst pasauli sev apkārt, brauc ar divriteni, peldas un šļūc no slidkalniņa, spēlē bumbu, iet uz zoodārzu un muzeju, dzimšanas dienu svin restorānā un iet bērnudārzā, kā jau jebkurš piecgadīgs bērns. Ir tikai viena nianse – Kamils ir neredzīgs. Bet vai tas ir iemesls, lai puisēnu žēlotu vai darītu viņam pāri? Pilnīgi noteikti nē! Kopā ar vecāko māsu Žužu viņi lieliski pavada laiku, velk viens otru uz zoba, bet, kad vajadzīgs – stāv viens par otru kā mūris. Tomaša Malkovska grāmata “Kamils, kurs skatās ar rokām” iepazīstina ar nezināmu pasauli, kurā visu skatās ar rokām, un rosina aizdomāties par cilvēkiem mums apkārt.
Nāc un kļūsti par Bērnu žūrijas grāmatu ekspertu!
