Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024” ir sākusies!
Arī šogad, jau divdesmit ceturto gadu pēc kārtas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs aicina mazākus un lielākus lasītājus piedalīties lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024”. Lai pieteiktos programmai un kļūtu par grāmatu ekspertu, atnāc uz Rēzeknes Bērnu bibliotēku vai Rēzeknes 2. bibliotēku un jautā bibliotekārēm par iespēju piedalīties.
Ielūkosimies Bērnu žūrijas 2024 vecumgrupas 5+ grāmatu lappusēs:
Agnesei Vanagai un Annai Vaivarei ir sanākusi mīlīga komiksu grāmata “Sirdslietas” (“Liels un mazs”). Divas sirsniņas gan draudzējas un kopā spēlējas, gan arī ķīvējas un kaitina viena otru – viss, kā dzīvē. Lasot grāmatu kopā ar mazākiem bērniem, vecāki varēs pasmaidīt un mazie iemācīties ko jaunu. Un, kas zina, varbūt pēc grāmatas izpētīšanas mazajiem māksliniekiem var tapt līdzīga grāmata par pašu saimē notiekošo?
Ko gan auto mācītos, ja tie ietu skolā? Kurš auto ir visātrākais? Kas vizinās limuzīnos? Kādi darbi dažādiem auto ir jāpaveic, ripojot cauri gadam? Ineses Zanderes grāmatas “Izdomā sev auto” (“Liels un mazs”) dzejoļu galvenie varoņi ir auto – lieli un mazi, elektro un parastie, traktori, kombaini un pat tramvaji. Zēni būs sajūsmā par šo grāmatu, un beidzot viņiem nebūs jālauza galva, kādu dzejoli mācīties runas konkursiem!
Marijas vecsāpiņa, tā meitene sauc vecmāmiņu, ir dikti veca, tik veca, ka spēj tikai sēdēt uz gultas malas, priecāties par tiem, kas atnāk ar viņu parunāties, un cienāt visus ar konfektēm. Marijai vēl ir mamma, tētis un vecs suns Saku. Pienāk brīdis, kad ģimenē viņi paliek trijatā – Marija, tētis un mamma. Kā samierināties ar zaudējumu un izsērot? Un vai tiešām vecsāpiņa varētu būt atdzimusi jaunajā ģimenes mīlulī – kucēnā Susī? Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps grāmatā “Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu” (“Jāņa Rozes apgāds”) iejūtīgi un labestīgi stāsta par sērošanas procesu un tikšanu no tā ārā.
Ukraiņu rakstniece Katerina Mihaļicina grāmatā “Kas aug parkā” (“Baltais valis”) stāsta par kādu pavisam parastu pilsētas parku, kurā pastaigājas līdzīgi mazi un lieli cilvēki, dzīvo līdzīgi baloži un vārnas, līdzīgas skudras un tauriņi un aug koki. Starp lielajiem kokiem aug kāds mazs sējenis, un viņš vēlas uzzināt, kam līdzinās. Vai mazais būs bērza, ozola, pīlādža, bet varbūt kļavas, oša, vītola vai kāda cita koka sējenis? Nē! Neviens koks, kurus redz mazais sējenis, nav viņam līdzīgs. Mazais noskumst, bet tad viņu rāmi uzrunā atstatus augošs, vientuļš un milzum augsts koks. Vai mazais sējenis ir līdzīgs šim neparastajam kokam? Tas būs jālasa grāmatā!
Mollis no Katri Kirkopelto grāmatas “Mollis” (“Helios”) ir maza, īgna radībiņa, kas ir pieradusi dzīvot viena. Mollim visu laiku galvā skan dzimtas parunas – muļķi var pazīt pēc smiekliem, īsti vīri nesmaida, nīgrais ir cēls… Moļļa mājas vārtiņi ir aizslēgti, un līdz pat pašai mājai ir dažādas brīdinājuma zīmes, lai neviens svešinieks netiek klāt. Bet kādā lietainā dienā notiek kas neparasts – pie Moļļa mājas durvīm atskan klauvējieni. Vai pie Moļļa varētu būt ieradies ilgi gaidītais draugs? Brīnišķīga grāmata, kas stāsta par jūtām un draudzēšanos. Līdz ar Molli grāmatas lasītājs var iepazīt dažādas sajūtas un izvērtēt, kurām no tām ļauties, lai dzīve būtu priecīgāka.
Millijas skolā meitenes to vien dara, kā runā par saviem šķirnes suņiem un došanos uz Dogu klubu. Arī Millija gribētu iet, bet viņai nav sunīša. Millija katru rītu atgādina mammai: - “Es gribu sunīti! Vienalga kādu…”, un katru rītu mamma saka – nē! Tomēr kādu rītu atbildē atskan – jā, un mamma ar Milliju dodas uz dzīvnieku patversmi. Millijai iepatīkas kāds mazs, sprogains sunītis. Viņa to nosauc par Princi. Tomēr Princis neatbilst pārējo meiteņu gaumei un kļūst par izsmiekla objektu. Kā rīkosies Millija? To jālasa Kitijas Krauzeres grāmatā “Es gribu sunīti, vienalga kādu” (“Liels un mazs”).
Nāc un kļūsti par Bērnu žūrijas grāmatu ekspertu!
