Atvadu vārdi: pantiņi bērēm un mirušo piemiņai, līdzjūtības
„Lai jūsu sirds nebaidās. Ticiet Dievam un ticiet arī man. Mana Tēva mājās ir daudz mājokļu.” (Jņ 14, 1-2) Atvadu un atceres brīžiem piedāvājam citātus no grāmatām, kuras pieejamas mūsu bibliotēkās.
“Cik maza sēkla –bet cik liels ir koks!Cik īss ir mūžs –cik daudz var tajā gūt,ja mazai sēklaiieliek sirdi līdz!”(D. Avotiņa.) “(..)Bet māte raidīsSavas baltās domasUn savus padomusVēl ilgi sūtīs šurp,Līdz brīdim tam,Kad reiz pēc gariem gadiemPēc darbiem padarītiemSaposīšos TURP.”(I. Bērza.) “Viņš aiziet atvieglots un brīvs,kur viņu gaida mūža mājas.Šeit brīdi atdusas – kā dzīvszem ziedu segas, smaržu šūpās.”(V. Brutāne.) “Man palikuši tavi vārdi,Man palikusi tava sirds,Un liekas, ka ikvienā zvaigznēVēl tavas acis pretī mirdz.”(M. Jansone.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Sirds apklususi…” (65., 115., 142., 242. lpp.)
“Ar ko izmērīt dzīvi?Ar ko mūžu var mērīt?– Ar septiņām pēdām. Es nezinu cita.Ar to, kas paliek pēc nāves.Ar cilvēcību.”(L. Brīdaka.) “(..)Bet, kad pļāvējs atnāks pļaut,vārpa izirs vīļu vīlēs –būšu pelēks rudzu grauds guldīts tēvu zemes dzīlēs.”(A. Krūklis.) “(..)Atmiņas un sēras?Baltas pūkas vējā?Nē! Mīlestība – Tā lai dzīvo vēl pēc manis.”(J. Sarkanābols.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Atvadoties” (36., 68., 113. lpp.)
“(..)Miers mūžīgais ir tuvu mājām gājisUn savu daļu paņēmis ir līdz.Viss ir tāpat, tik kādas mājas logāVairs spuldzes gaismu neieraudzīs rīts.(..)”(N. Dzirkale.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Reiz bija…” (18. lpp.)
“(..)Laimīgs, kas tic savam sapnim;Arī nomirstotRādās tam nākotnes krasti,Aizsaulē ieejot.”(K. Skalbe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Aizejot” (26. lpp.)
“Pieminam cilvēku.Izrādās – viņa vairs nav.Viņš ir aizgājis.Projām aizgājis jau.(..)Liktenis steidzīgi Dzīves grāmatu šķir.Ko cilvēki piemin,Tas vēl starp dzīvajiem ir.” "Mēs nezinām, kad, kurš vai kuraKā nākamie mūs pametīsKā dzirksts no sūrā ugunskura,Kas ir jau izdzisis gandrīz. Mēs velti skumstam, velti minam Šo mūža mīklu grūtāko. Cik labi, ka tik vien mēs zinām, Cik jāzin, – vairāk it neko.(..)"(J. Osmanis.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Vienmēr ceļā” (35., 37. lpp.)
“Klusums,tevis vairs nav,tikai atmiņas,kas aizkustina dvēseli,vārdi, kas nepateikti, – skan.”(A. Gļauda.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Latgales sirdspuksti” (12. lpp.)
Tēta piemiņai“Trīs gadiAizplūduši kā upeCauri sāpēm,Prieka mirkļiem īsiem...Trīs gadi pagājuši,Kopš tevis, tēt,Man līdzās nav...Zinu,Kaut kad mēs tiksimies...Agri vai vēluTas būs...Un divas zvaigznesDebesīsUzrunās debesjums...(..)” "Izturi, dvēselīt,Izturi!Vēl šodienTavas debesis raudās.Rīt tajāsŠūposies saulīteLīgotnēs gaiši gaišās.Bet varbūt rītTu smaidīsi,Eņģeļu gaismasApmirdzēta.(..)" "Aizgāji tu tik pēkšņiUz debesu pļavām.Daudz mīļu vārdu Pateikt nepaspēju.Tie as'rās manās ziedKā mazas vizbulītesZiedlapiņām rasainām...(..)Ziediņus zilosVainagā vīšu,Daudz mīļu vārduTajā ierakstīšu.(..)"(M. Šnē.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Tauriņa pieskāriens” (99., 118., 130. lpp.)
“(..)Raudāt nevajaga,Skumstiet, tikai skumstiet…Tur, kur beidzas taka,Slejas jauni jumti. Ziedu kalna galā Noraudzīšos dienām, Nepalikšu malā – Nepalikt man vienam.(..)”(I. Bērsons.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Brīdis un mūžība” (17. lpp.)
“Paņem līdzi saules glāstu,Ko tev draugu rokas liek,Lai tev, smilšu klēpī dusot,Mazu brīdi siltāk tiek.”(P. Priede.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Dzīve, mana dzīvīte” (103. lpp.)
“Ik diena – jauni ziedēšanas vārti,Bet Tavi – pēkšņi aizcirtušies ciet.Mums paliek sirdī Tavi saules vārdiUn mīlestība, kura neaiziet.”(K. Apškrūma.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Priekā un skumjās rakstīti panti” (89. lpp.)
“Tuva cilvēka aiziešanaIr kā zibens spēriens.Tuva cilvēka aiziešana –Melns purva rāvas dzēriens.(..) Tuva cilvēka aiziešana Liek likteņa svaros svērties. Tuva cilvēka aiziešana Liek rudens debesīs vērties.(..)”(J. Brežģis.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Savējie” (35. lpp.)
“Cilvēks aizgāja projāmUz mūžu,Pavisam,Un kā pērkona grandiens virs galvasAizcirtās durvis spēji, –Cilvēks aizgāja projām.Un aizcirtās durvis manī pašā.Kur tagadSevi lai sameklēju?(..)”(C. Dinere.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Iedomu pilsēta” (71. lpp.)
“Un tā pa vienam, un tā pa vienam vienPa sārti balto ziedu klāto snieguNo spožās saules mirdzuma ikdienKāds aiziet klusumā uz mūža miegu. Viens nebūtībā dodas dzīves izmocīts, Cits laimes kausu iztukšojis sausu. Tik palicējam žēlums, žēlums neizsacīts, Ka vienam jāizmalko rūgto dzīves kausu.(..)” “Atstājiet mani šai vietā,Kur bērzi un vītoli plaukst,Kur pļavas izsmaržo rietā,Kur gājputni rudeņos sauks! Atstājiet mani šai pusē, Kur zvaigznes augustā krīt! Kur iešalko vēji un klusē, Kad mēness aiz mākoņiem slīd.(..)Palieciet dzimtajās mājāsPie saviem mīļajiem!Lai visiem jums labi klājas,Es aizlūgšu Eņģeļiem.”(R. Urtāne.)
Dzejoļus meklējiet grāmatā
“Kastaņu sniegs” (95., 97. lpp.)
“Es vēl gribēju Tevi satiktuz zilo lupīnu ceļaun viņu smailēs saspraustmūsu melleņu dienas.Es vēl gribēju palīstzem leilās eglesun kopā ar Tevilasīt pagājušos gaduskā čiekurus,pasēdēt brīdi uz Daugavas akmens.(..)”(L. Gulbe.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Gājputns” (49. lpp.)
“Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasarasDodiet man līdzi, kad šīsaule riet.Nevajag nopūtu, nevajag asaru!Klusu! Lai kamene ķimenēs dzied!(..)”(Ā. Elksne.)
Dzejoli meklējiet grāmatā
“Metamorfozes” (12. lpp.)
“Brīdi laika man dzīvot,Nedzīvot saules mūžu;Ūdenim, akmenim,Tiem dzīvot saules mūžu.” “Skaista saule pusdienā,Vēl skaistāka noejot;Mīļa māte dzīv’ būdama,Vēl mīļāka nomirstot.” “Divas reizes mūžiņāMani daiļi vizināja:Vienu reizi tautiņās,Otru – smilšu kalniņā.” “Visa zied kaspsētiņaRaibajiem ziediņiem;Tur guļ cimdu adītājas,Tur ozolu cirtējiņi.”
Tautasdziesmas meklējiet grāmatā
“Liepu laipa”
“(..) Krusta ceļš ir skaists. Katram tas ir citādāks. Dzīve kopā ar Dievu ir krusta ceļš. Krusta ceļš sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi. Tā nu tas ir. Un neko tur nevar darīt. Var vienīgi samierināties ar laimi.” “Jēzus reiz teica Tēvam: ”Kāpēc skaista dzīve ir tik grūta?”Dievs atbildēja: ”Tas ir vienīgais ceļš uz paradīzi.””(J. Rubenis.)
Citātus meklējiet grāmatā
“Ceļš uz Emavu” (232., 249. lpp.)
“Eņģelis nonāk paradīzē caur paklausību. Cilvēks nonāk paradīzē caur brīvību, kurā viņš ir pieņēmis paklausību.”(J. Rubenis.)
Citātu meklējiet grāmatā
“Astotā diena” (70. lpp.)
LŪGŠANAS PAR MIRUŠAJIEM, GARĪGĀS DZIESMAS
“Izdzysa dzeiveibas līsme,Puortryuka vuolyudzes dzīsme.Rūze ar osoru rosuAizeimūt paleiga prosa. Aizlyudz par mani, aizlyudz par mani Dabasu Tāvu myužeibā!Dzeive tik eisa kai dīna,Tuoļuok maņ juoīt ir vīnam.Marija, vaines Tev syudzu,Muote, Tev paleiga lyudzu.(..)” “(..)Godi ir steigušīs, pādi pat zyud,Tūmār Dīvs vieliejis laimeigam byut.Jyutu – aiz apvuoršņa gaida jauns reits,Syutu jums ardīvas – maņ juosasteidz.(..)”
Dziesmas meklējiet grāmatā
O. Matvejāns “Atvodas” (87.–88., 89. lpp.)
“Lai lyudz par tevi vysi Dīva svātī,kam laime myužeiguo kai olga dūta,un eņgeli, kas lamti dorbim lelim,ir vysai radeibai kai jauka rūta. Lai gaišī debess gori aizvad tevi tai vaļsteibā, kur visim labi kluojās, jo tim, kas tic un Dīvam veļtej sevi, byus myužam dzeivuot debess Tāva muojuos.(..)”
Dziesmu meklējiet grāmatā
“Teicit Kungu” (189. lpp.)
“Mans Dievs, cik brīnišķi, skaisti un līdzjūtīgi Tu visu sakārtoji svētajā Baznīcā. Tu visus mūs savienoji savstarpēji ar mīlestības saitēm. Tu iestādīji ikdienas upuri par dzīviem un mirušiem, lai ar to labāk būtu uzturēta vienība starp dzīvajiem un mirušajiem. Lai tava labestība tiek slavēta mūžu mūžos.”
Lūgšanu meklējiet grāmatā
V. Pentjušs “Dieva gudrība” (179. lpp.)
