Lai kļūtu par žūrijas ekspertu, Tev jāizlasa visas savas vecumgrupas grāmatas!
Klikšķini uz saites „Pārbaudīt pieejamību” un rezervē grāmatu, kuru vēlies lasīt!
Ja rodas jautājumi, droši jautā bibliotekārei!
Šogad žūrijā kopā ar Tevi var piedalīties arī vecāki!
1.-2. klase
Māra Cielēna
„Ežuļa peldriņķis”
Grāmatā iekļautajās 12 pasakās darbojas un sarunājas Meža sivēns, Āpsēns, Alnēns un citi meža bērni, kuri reizēm kaut ko noskatās no cilvēcēniem, reizēm izdomā paši... Viņu dienas ir ļoti interesantas un pārsteigumiem bagātas. Dzīvnieciņi cenšas sabāzt zemē sniegu, iepriecināt savas mammas ar zvēru cirku, pagatavot astes sargus un peldriņķi. Reizē ar nemitīgo rosīšanos gan grāmatas varoņi, gan lasītāji iepazīst meža dzīvi.
Evija Gulbe
„Koko un Riko”
Grāmatiņā ir asprātīgi un pamācoši stāstiņi par divu žurkulēnu Koko un Riko piedzīvojumiem, nedarbiem un draudzību. Lai gan dažkārt žurku puikas pastrādā kādu nerātnību, viss beidzas labi, un jauki, ja līdzās ir labs draugs. „Koko un Riko” ir pirmais autores stāstu krājums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kur viena galvenā varoņa prototips ir viņas meitas žurka Koko.
Zdeņeks Milers, Eduards Petiška
„Kurmītis un bikses”
Viena no jaukākajām un bērnu iemīļotākajām grāmatām par to, kā kopīgiem spēkiem paveicams jebkurš darbs. Kurmītis ļoti ilgojas pēc skaistām, zilām biksēm. Taču viņš neprot ne vērpt, ne aust, ne krāsot audumu, tāpēc lūdz palīdzību draugiem – vēzim, vardei, stārķim, ezim, zirneklim, skudrām. Visi viņam labprāt palīdz, un Kurmītis var priecāties par jaunām biksēm.
Aleksandrs Štefensmeijers
„Līzelotei nenāk miegs”
Jauks un jautrs stāstiņš par gotiņu Līzeloti, kura nevar iemigt. Saimniece un pārējie fermas dzīvnieki jau sen ir devušies pie miera. Lai iemigtu, Līzelote nolemj iekārtoties sākumā pie saimnieces, bet, kad sabrūk saimnieces gulta, tālāk viņa dodas pie vistām kūtī. Taču arī tur Līzelote nevar iemigt. Viņa saceļ lielu jezgu, jo beigu beigās nomodā ir pilnīgi visi… izņemot pašu Līzeloti, kura, saldi ieritinājusies, iemieg pati savā gultiņā. Krāsaina un koša grāmata, kura ļaus bērniem ne vien izsmieties, bet arī dos iespēju iepazīt lauku mājās dzīvojošos dzīvnieciņus.
Inese Zandere
„Dieguburti”
Grāmatiņa līdzinās burtu bērnudārzam, jo burti tajā sadalīti dzejnieces izgudrotās „grupiņās”, kas kopā spēlējas pantos un ilustrācijās, vingro un iet rotaļās. Katram burtu cilvēciņam pieder savs skaitāmpants, kurā labi saredzams viņa burts un sadzirdama atbilstoša skaņa. Savs pants ir arī katrai grupiņai, kam dzejniece devusi burtu izskatam atbilstošus nosaukumus – Vēderiņi, Kumpīši, Cekuliņi, Cepuriņi, Grābeklīši, Sētiņas, Ļipaiņi, Puļķīši un Luņķīši. Turklāt katra burtu grupiņa bērniem māca vingrojumu, kas ļauj izkustēties un padraiskoties. Lasītājs pats var izdomāt, kurai grupiņai piederīgs viņa vārds un uzvārds.
3.-4. klase
Uldis Auseklis
„Zīlītes pīlītes pūš”
Populārā latviešu dzejnieka U. Ausekļa grāmata „Zīlītes pīlītes pūš” adresēta 4-10 gadus veciem bērniem. Dzejoļu krājums uzrakstīts saistoši mīļā valodā, to bagātina gaumīgas vārdu spēles. Grāmatu lieliski papildina mākslinieces S. Ērmanes-Ļitvinas jaukās ilustrācijas.
Mika Kerenens
„Nozagts oranžs divritenis”
Detektīvstāsts, kura darbība risinās Zupasciemā. Tā patiešām sauc kādu no Igaunijas pilsētas Tartu nomalēm. Zupasciema plānu, kas atrodams grāmatā, var lasīt gluži kā pavārgrāmatu, jo visām ielām dots dārzeņa, augļa vai kāds cits garšīgs nosaukums – Zirņu iela, Kartupeļu iela, Ogu iela. Un kas gan notiek pie mūsu kaimiņiem? Bieži vien tas pats, kas pie mums. Beļģu profesoram Anželo, kurš atbraucis paviesoties, tiek nozagts oranžs divritenis. Meitene Marija kopā ar draugiem un savu mīluli sunīti Matīsu nolemj šo lietu izmeklēt. Uzdevums nav no vieglajiem, taču mazie detektīvi nav vis ar pliku roku ņemami.
Mikolajs Ložiņskis
„Būtnes bēg”
Katrā no piecām grāmatā iekļautajām pasakām ir savs galvenais varonis ar aizraujošu, bet brīžiem ļoti skumju bēgšanas un izglābšanās stāstu. Bruņurupucis Karols jūtas greizsirdīgs un pamests, kad mājās parādās datorpele. Uzticamais suns raujas uz pusēm starp saimniekiem, kuri ir šķīrušies. Izlutināts putns greznā būrī perina naivas iedomas par „labajiem laupītājiem”, kas grib palīdzēt nabadzīgajiem, līdz pats tiek nolaupīts. Lecīgai pusaugu mušiņai, kas iemīlējusies taurenī, jāglābj no nāves savi vecāki. Baktērija, kas saskatāma tikai mikroskopā, sarīko bēgšanu no laboratorijas. Šajos stāstos pats galvenais ir attiecības – starp visām dzīvajām būtnēm, starp cilvēkiem un īpaši – starp bērniem un pieaugušajiem.
Sinika Nopola, Tīna Nopola
„Salmenīte un Čībiņa”
Vecākā māsiņa Salmenīte ir diezgan rātns bērns, toties Čībiņa – īsta negantniece un visu delverību ierosinātāja. Viņa domā, ka bērniem nav obligāti jādzīvo mājās, ja tur ir garlaicīgi – nav ne televizora, ne kūku, valda zinātne un zaļie principi. Aizmukušas pasaulē, māsiņas izciemojas pie jautrajām večiņām – Alibulcēnu jaunkundzēm, iepazīstas ar ciema visslavenāko zēnu un visresnāko policistu, nokļūst bārā un grasās dzert alu. Kad šis piedzīvojums ir laimīgi beidzies ar atgriešanos mājās, izrādās, ka drīz ģimenē parādīsies arī bēbis. Čībiņa nav sajūsmā. Naktī viņa aizved bēbi uz policijas iecirkni, lai viņš kļūtu par atradeni… Vai meitenes iemīlēs mazo brālīti? Un kurš izvēlēsies viņam vārdu? Ģimenē katram ir savs viedoklis, bet šī ir grāmata tieši par to, kā saprasties!
Anna Strautniece
„Labu labais, kreisi kreisais”
Šī ir humāna un asprātīga pasaku grāmatiņa, un bez draudoši pacelta rādītājpirksta! Atšķiriet grāmatu, iekāpiet autores piedāvātajos fantāzijas zābaciņos un dodieties ceļā!
5.-7. klase
Urzula Poznanski
„Erebos”
Kadā skolā Londonā no rokas rokā tiek nodota datorspēle Erebos. Visi pēc tās alkst, bet spēle pati izvēlas spēlētājus un savaldzina ikvienu, kurš to kaut reizi pamēģina. Lejuplādēdams spēli, Niks pat nenojauš, ka ir ielaidies ļoti bīstamā dēkā. Erebos šķiet inteliģenta spēle. Tā sarunājas ar Niku un liek izpildīt uzdevumus arī reālajā pasaulē. Erebos vēro, kontrolē un... draud. Taču tad jau ir par vēlu atkāpties! Grāmata ir aizraujošs stāsts par virtuālās pasaules spēju manipulēt ar realitāti un par spēli, kas spēlējas ar tās spēlētājiem.
Robs Regners, Džesika Grunere
„Emīlija dīvaine”
Grāmatas galvenā varone Emīlija ir ļoti dīvaina un noslēpumaina meitene. Zināms, ka viņai ir 13 gadu. Patīk melna krāsa, kaķi un skaitlis 13. Kad meitene ir labā omā, viņa ar košļeni un spraužamadatu salabo rūcošu kafijas automātu vai čerkstošu radioaparātu. Labprāt snauduļo un cer, ka naktī viņu piemeklēs izklaidējoši murdziņi. Viss, kas notiek ar Emīliju, ir aplam dīvains un interesants – jo īpaši tādēļ, ka meitene ir zaudējusi atmiņu un neatceras: neko no tā, ko darījusi kopš dzimšanas; kā un kāpēc viņa nokļuvusi pilsētā, sauktā par Melnklinti; kas ir viņas vecāki un kāpēc neviens viņu nemeklē; kā sauc kaķu mazuli?
Valdis Rūmnieks
„Atnācēji”
Autors dzen pēdas saprātīgām būtnēm no kosmosa. Dažādas zīmes un liecības sastopamas ik uz soļa. Skolēnam vasaras brīvlaiks laukos, vecāsmammas mājās, ir raibāks par dzeņa vēderu. Makšķerēšana, ogošana, jauni draugi un... negaidīti atradumi lauku mājas bēniņos un vietējā Mežezerā. Izrādās, ka bērni sadzen pēdas pat tādiem brīnumiem, par kuriem pat pieaugušie nav likušies ne zinis. Un tas viss notiek tepat vien, Ugālē.
Māris Rungulis
„Nekrietnais Alfrēds”
Upmaļos, lauku mājā pie upes, nav neviena bērna. Vienīgais, kurš rāmajos Upmaļos ienes nemieru un nekārtību, ir nekrietnais Alfrēds – bārdas rugājiem apaudzis dzērājvīrs, kas dzīvo mājas otrajā stāvā kopā ar kaķeni Murku. Nez vai pat negantākie puikas spētu palaidnībās mēroties ar Alfrēdu: viņš sabradā gliemežus, apmētā makšķerniekus ar akmeņiem, bendē kaimiņu kāpostus, ber upē atkritumus, pārkniebj pastnieces ritenim bremžu trosīti, un turklāt it nemaz nerūpējas par savu kazu Grietu – vārdu sakot, Alfrēds ir tiešām nekrietns! Taču mājā tikmēr ir parādījies kāds zēns. Eduardam, kas vasaras brīvdienās atsūtīts pie vectēva, lai Rīgas kaimiņiem ātrāk aizmirstos viņa nedarbi, laukos ir garlaicīgi. Kad viņš pamana Alfrēdu, sākas slepena cīņa, un vasara uzreiz kļūst interesanta.
Ulfs Starks
„Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”
Šajā grāmatā par vasaras brīvdienām, kas pavadītas šērās, risinās jautri, smieklīgi notikumi, bet tā stāsta par ilgām pēc mīlestības un pārsteidzošo mīlestības spēku. Tas, kurš mīl, ir gatavs uz visu, lai saņemtu pretmīlestību. Ulfs mīl Piju, bet meitene zēnu neievēro. Tāpat arī viņa vectēvs jau kopš jaunības dienām mīl vecmāmiņu, bet nekad nav saņēmis tādu mīlestību, pēc kādas visu mūžu ilgojies. Mīlestībā vienmēr ir kāds, kas mīl vairāk – un tāpat tas ir arī draudzībā. Bet Ulfa draugam Pērsijam, kura klātbūtne Ulfam sākumā šķiet ļoti kaitinoša, piemīt tik liela pašaizliedzība un intuitīva gudrība, ka viņš gluži negaidīti spēj palīdzēt gan Ulfam, gan vecmāmiņai un vectētiņam, gan mežonīgajam zirgam Melnim.
8.-12. klase
Andris Akmentiņš
„Zemeņu blūzs”
Šai grāmatai ir ļoti interesanta un savdabīga kompozīcija – piecas nodaļas citu no citas šķir atvērumi, kuros ir ievietoti daudziem labi pazīstamu un iemīļotu Andra Akmentiņa dziesmu teksti ar akordiem un grafiskajiem akordiem.
Ilze Eņģele
„75 dienas”
21. gadsimta nogale – digitālais laikmets. Pār pasauli valda globalizācija, pār ikdienu – visu zinošais Lieldators. Mode mainās ne pa dienām, bet stundām, izskata maiņa gēnu līmenī ir lēts pakalpojums. Cilvēki meklē arvien jaunas izklaides, tomēr viņu daba ir palikusi nemainīga. Meitenes Heidi sapnis ir no zemākajiem sabiedrības slāņiem nokļūt Metropolē, no kuras, šķiet, paveras ceļš uz bezrūpīgu dzīvi. Viņa alkst karjeras, ietekmīgu draugu, mīlestības. Tomēr vai viss ir tā, kā izskatās? Vai spožā apkārtne ir vien virtuāla ilūzija? Kam var uzticēties? 75 dienu laikā Heidi izdzīvo veselu mūžu. Bīstami piedzīvojumi seko cits citam, tomēr galvenais lēmums meitenei būs jāpieņem vienai...
Toms Kreicbergs
„Dubultnieki un citi stāsti”
Zinātniskās fantastikas un fantāzijas stāstu krājums. Autors 1985. gadā dzimis Rīgā, bet pēc vidējās izglītības iegūšanas pārcēlies uz ASV. Pirmos stāstus angļu valodā sācis rakstīt divpadsmit gadu vecumā, šī ir T. Kreicberga pirmā publikācija latviešu valodā.
Alise Kuipere
„Dzīve uz ledusskapja durvīm”
Aizkustinošs mātes un meitas attiecību portrets viena gada garumā. Piezīmju lapiņas uz ledusskapja durvīm vēsta, ko īstenībā nozīmē būt „labai mātei” un „labai meitai”. Tas ir atgādinājums ikvienam, cik daudz mēs varam pateikt dažos vārdos, ja tikai mums ir laiks tos pateikt.
Rūta Šepetis
„Starp pelēkiem toņiem”
1941. gadā piecpadsmitgadīgo Līnu gaida iestāšanās mākslas skolā, pirmās satikšanās un viss, ko spēj dāvāt vasara. Taču kādu nakti Līnas mājās ielaužas čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz Sibīriju. Līnas tēvs ir nošķirts no ģimenes, notiesāts uz nāvi un ieslodzīts cietumā. Viss ir zaudēts. Līna bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu un cieši apņemas: ja paliks dzīva, tad par godu savai ģimenei un neskaitāmiem tūkstošiem citu deportēto iemūžinās visu pieredzēto zīmējumos un atmiņu pierakstos. Viņa ļoti riskē, nododama tālāk savus zīmējumus, cerēdama, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs viņas tēvu un aiznesīs viņam ziņu, ka sieva un bērni vēl ir dzīvi. Moku ceļš Sibīrijā ir garš, un Līnai, tāpat kā citiem, dienu pēc dienas palīdz izturēt neticams gribasspēks, mīlestība un cerība. Taču – vai ar mīlestību pietiks, lai izdzīvotu?
Daniels Penaks
„Skolas sāpes”
Zināšanas pirmām kārtām ir miesiskas. Mūsu ausis un acis uztver, mūsu mute nodod tās tālāk. Protams, tās pie mums nonāk ar grāmatām, bet grāmata rodas no mums. Doma rada troksni, un vēlme lasīt rodas no nepieciešamības pateikt. Šovakar nekāda labošana un nekāda televīzija, nekāda iziešana ārpus mājas – tikai uz gultu! Pirmā lieta, pēc kuras vērtējams skolotājs, ir miegs. Labs skolotājs ir tas, kurš agri iet gulēt.
Marks Hedons
„Savādais atgadījums ar suni naktī”
Grāmatas galvenais varonis ir piecpadsmit gadus vecais Kristofers, kuram ir Aspergera sindroms (autisma paveids). Zēns ir neparasti apdāvināts matemātikā, bez piepūles spēj nosaukt visus pirmskaitļus līdz pat 7507, zina visas pasaules valstis un to galvaspilsētas, toties cilvēcisko izjūtu pasaule viņam ir sveša un nesaprotama.
Džordi Sjerra i Fabra
„Kafka un ceļojošā lelle”
Francs Kafka, pastaigājoties pa Štiglicas parku Berlīnē, satiek meitenīti, kas pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo, rakstnieks izgudro neparastu stāstu par to, kā lelle devusies ceļojumā, un sūta vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par leļļu pastnieku. Tajā naktī viņš uzraksta pirmo no daudzajām vēstulēm, kuras trīs nedēļu garumā nenoguris piegādā meitenei, vēstot par lelles dēkām dažādās pasaules malās. Meitenīte līdz ar vēstulēm ir pazudusi no Franca Kafkas dzīves, bet vēstījums par abu draudzību ir palicis. Šis ir stāsts par vienu no skaistākajiem 20. gadsimta literatūras noslēpumiem.
Ērlenns Lū
„Doplers”
Romāna varonis, atgūstot samaņu pēc kritiena no divriteņa meža vientulībā, izlemj uzgriezt muguru mūsdienu sabiedrības normām un prasībām, cilvēku vietā izvēlēdamies mežu un agrīno mednieka un vācēja dzīvesveidu. “Dzīvodams mežā, es atpestīju cilvēkus no sevis, bet sevi – no viņiem. Cilvēki tiek pasargāti no mana sarkasma un ienaida, bet es tieku pasargāts no viņu spožuma un truluma.” No citiem Doplers netiek pilnībā atpestīts – audzinot alnēnu ar pubertālām problēmām, mokoties pats ar sava neparastā daikta lielumu, viņš gan dodas uz lielveikalu vājpiena medībās, gan sadraudzējas ar zagli, kas grasījies apzagt viņa paša māju... Romāns tematiski skar vīrieša un tēva lomu mūsdienu sabiedrībā, bet tam nebūt netrūkst savdabīga humora.
