2012. gada nogalē Rēzeknes Centrālā bibliotēka saņēma pateicības rakstu no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) iniciatīvas „Stāstu bibliotēkas” par stāstniecības tradīciju attīstīšanu un saglabāšanu Latvijā un to popularizēšanu ārpus Latvijas robežām.

     Rēzeknes Centrālā bibliotēka šajā iniciatīvā darbojas no 2010. gada, bet pirmsākums visam bija 2009. gadā UNESCO LNK ar mērķi vienot dažādu paaudžu cilvēkus un iedzīvināt stāstu stāstīšanas tradīcijas Latvijas bibliotēkās veidotais projekts „Stāstu laiks bibliotēkās”.

     Visos Latvijas reģionos (pavisam 79 bibliotēkās) tika organizēti apmācību semināri bibliotekāriem, kuros apgūtas zināšanas par stāstu stāstīšanu un stāstu pasākumu organizēšanu. Pēc bibliotēku aktivitāšu izvērtēšanas 19 Latvijas bibliotēkas, tostarp Rēzeknes Centrālā bibliotēka (vienīgā no Latgales), tika iekļautas „Stāstu bibliotēku tīklā”.

     Pa šo laiku ir noorganizēti vairāk nekā 10 stāstu pasākumi, tajos tikušies 415 dažādu vecumu un profesiju cilvēki, kuri ir dalījušies savos stāstos, nodevuši tos tālākajām paaudzēm mantojumā.

     Divi stāstu vakari bija veltīti ceļojumiem, kuros bijuši gan paši bērni un jaunieši, gan arī pieaugušie. Un kur tik nav bijis ceļots, pat uz… cietumu. Marijas kundze no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas pagājušā gada rudenī ciemojās Rēzeknes Jauniešu atvērtajā centrā „JACis” ar sava Izraēlas ceļojuma stāstiem. Bērni un pieaugušie ar interesi ne tikai klausījās stāstus, bet arī skatījās fotogrāfijas un kartē meklēja Izraēlu.

     Jauks un interesants stāstu pasākums pirms diviem gadiem notika sadarbībā ar Rēzeknes Valsts poļu ģimnāziju, kur sākumskolas klašu skolēni ar interesi un pietāti stāstīja par saviem vecvecākiem un pamatskolas skolēni „Stāstu stundā jauniešiem” stāstīja par Annas Sakses un Imanta Ziedoņa literārajām pasakām. (Zināšanai: moderna tendence mūsdienās ir vecvecākus saukt vārdā!)

     Nav trūcis arī grāmatu stāstu. Viens no šādiem stāstu vakariem noritēja Rēzeknes Jauniešu atvērtajā centrā „JACis” un bija veltīts tēmai „Man pirmā grāmata”. Izrādījās, ka Sprīdītis vairs neiet meklēt Laimes zemi un Zelta zivtiņa kļuvusi dārgāka.

     Popularitāti iemantojuši tematiskie stāstu pasākumi – par ziediem („Plaukst pavasara ziedi”), stāsti par kaķiem, („Kaķu nams”), novadpētnieku stāsti par slavenām muižnieku dzimtām (tikšanās ar novadpētnieku L. Rakicki Beņislavsku dzimtas stāstos).

     Ne mazāk interesanti bija profesiju un studentu stāstu vakari. Divos stāstu vakaros tikās Rēzeknes bibliotekāres, lai ritinātu atmiņu stāstu kamolus no ne tik senajiem padomju laikiem līdz mūsdienām. Pasākums „Stāsti par bibliotēku 45 gadu garumā” bija veltīts Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkas jubilejai.

     Trīs gadu garumā ir apgūtas jaunas zināšanas stāstniecībā, kā arī bijušas tikšanās un ideju apmaiņa ar „Stāstu bibliotēku” pārstāvēm Latvijā. Latvijā regulāri notiek semināri un katru gadu tiek organizētas vasaras skolas, kas veltītas stāstniecības jautājumu aktualizēšanai.

 

     Iepriekšējā vasaras skola notika Pilsrundālē, kur piedalījās arī pārstāve no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Ruta Suseja. Lietderīgs un iespaidiem bagāts ir bijis programmas Grundtvig mobilitātes brauciens uz Portugāli, kur tikās 6 partnervalstu pārstāvji no Polijas, Grieķijas, Spānijas, Igaunijas, Portugāles un Latvijas ar mērķi veicināt sadarbību starp organizācijām, kas pievēršas mutvārdu vēstures saglabāšanai un nodošanai no paaudzes paaudzē. Latviju šajā braucienā pārstāvēja projektu koordinatore no Latvijas UNESCO organizācijas un divas bibliotekāres – no Rīgas Centrālās bibliotēkas Bišumuižas filiālbiliotēkas un Rēzeknes Centrālās bibliotēkas pārstāve Ruta Suseja.

     Varbūt jums ir kāds neaizmirstams dzimtas stāsts, stāsts par profesiju, varbūt ir melnbalto fotogrāfiju stāsti? Gribam aicināt nebaidīties un ienākt Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā paziņot par šiem stāstiem. Varbūt ir vēlme mācīties stāstīt stāstus? Lūk, viens no slavenā Latvijas stāstnieka un stāstu eksperta Gunta Pakalna padomiem: „Iemācīties stāstīt stāstus var – stāstot!”

• Tweet