Šī gada 10. decembrī māksliniekam Aleksandram Stankevičam aprit 80 gadu. 1932. gadā viņa dzīves ceļš ir aizsācies Rēzeknē. No 4. līdz 28. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma mākslinieka dzīvei un daiļradei veltīta izstāde.

Ieskats Aleksandra Stankeviča biogrāfijā

     Pēc Otrā pasaules kara ģimene no Rēzeknes pārcēluesies dzīvot uz Rīgu, kur Aleksandrs pabeidzis 32. pamatskolu. Brālis Antons, vēlāk pazīstamais prozaiķis, aizvedis topošo mākslinieku uz Rozentāla mākslas skolu, tur viņš 14 gadu vecumā ticis uzņemts kā visjaunākais audzēknis un sācis mācīties tēlniecību, bet pirms skolas beigšanas viena gada laikā apguvis arī sirdij tuvo glezniecības kursu.

     1950. gadā pēc J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas beigšanas uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. A. Stankevičam laimējies mācīties pie izciliem meistariem – Ģ. Eliasa, K. Miesnieka, K. Brencēna, O. Skulmes. 1956. gadā pabeidzis akadēmiju ar izcilību, diplomdarbs – „Ar uguni un zobenu”.

     Līdz 1962. gadam strādājis kombinātā „Māksla”, 1962. gadā sācis pasniedzēja darbu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības, grafikas un interjera katedrā, 1972. gadā kļuvis par docentu, bet 1980. – par profesoru. No 1975. līdz 1999. gadam A. Stankevičs bija Grafikas nodaļas vadītājs, no 1964. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

     Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1956. gada. Viņš ir ilustrējis vairākus desmitus grāmatu, to skaitā arī sava brāļa Antona, novadnieku A. Vējāna, A. Kūkoja, P. Zeiles un citu autoru grāmatas, to māksla ir eksponēta gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Sākot no 1957. gada, daudzus gadus ir zīmējis karikatūras populārajam žurnālam „Dadzis”, darinājis grāmatzīmes un plakātus, pēdējā laikā sadarbojies ar „Latvijas Avīzi”. Lai ilustrācijas būtu konkrētam tekstam piemērotas, rūpīgi pētījis grāmatu kontekstu un iedziļinājies literārajos darbos.

     Veidojis monumentālus gleznojumus Rīgā un Salaspilī, kopā ar dizaineri A. Punku 1974. un 1978. gadā projektējis interjerus un iekārtas lidostai „Rīga”. Darbojies kā izstāžu iekārtotājs Latvijā un ārvalstīs, gleznojis portretus, tostarp ir arī F. Trasuna portrets, kuru mākslinieks uzdāvināja muzejam „Kolnasāta”.

     A. Stankeviča daudzo darbu vidū noteikti pieminams ir monumentālais gleznojums par Latgales senvēsturi „Nāk”, kura kompozīcija balstās etnogrāfiskos un arheoloģiskos motīvos. Kā saka pats mākslinieks, „Nāk” ir zināms parāds dzimtenei, no kurienes viņš ir nācis un kurā grib atgriezties ar savu darbu. Šo izcilo gleznu var aplūkot Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.

     Par saviem darbiem A. Stankevičs ir saņēmis neskaitāmus diplomus, 1993. gadā par A. Beināres grāmatas „Rīgas Dievmātes klosteris” māksliniecisko noformējumu māksliniekam tika pasniegta arī pāvesta Jāņa Pāvila II medaļa.

• Latgales kultūras darbinieki. 2. grām. - Rīga: Jumava, 2008. - 448 lpp.
• Zeile P.  Latgales gleznicība. - Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009. - 343 lpp.

• Tweet