Foto no: www.lgblog.lv
Līdz 17. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde, kurā apkopotas interesantākās grāmatas no bibliotēkas krājuma mūzikas nodaļas.
Skaitļi un fakti no mūzikas pasaules
Vissenākajos laikos radušās bungas un flauta, viduslaikos – ērģeles un dūdas, renesansē – ģitāra un trombons, 18. gadsimtā – klavieres, 19. – saksofons, bet 20. – mehāniskās klavieres, kā arī elektriskās ērģeles un elektriskā ģitāra.
Sākotnēji mūzika bija nozīmīgs pirmatnējs nodarbošanās veids, kurā iesaistījās visa cilts vai dzimta.
Instrumentu izgatavotāju mākslas augstākais sasniegums ir vijole, kura savu pilnību sasniedza ap 1700. gadu, izcilākie meistari – Amati, Gvarnēri un Stradivāri.
Ģitāras nosaukums radies no sengrieķu vārda kithara (tā sauca liru, ko spēlēja Apollons). Slaveni komponisti ģitārai ir Nikolo Paganīni, Fransisko Tarrega, Manuels Ponse, Melkolms Ārnolds.
Koncerts kā mūzikas forma izveidojās 17. gadsimta beigās. Pirms tika uzceltas īpašas koncertzāles, orķestra darbus izpildīja bagātu mecenātu lielajās pilīs.
Volfgangs Amadejs Mocarts pirmās simfonijas sacerēja astoņu gadu vecumā, dzīves laikā tikai daži no viņa darbiem tika uzņemti ar sajūsmu.
1809. gada maijā, kad slavenais austriešu komponists Jozefs Haidns Vīnē gulēja uz nāves gultas, Napoleons, tikko iekarojis šo pilsētu, pie viņa mājas nolika sargu, lai komponistu neviens netraucētu.
Izcilajam komponistam Ludvigam van Bēthovenam dzirde sāka pasliktināties jau 26 gadu vecumā. 1824. gada maijā, kad viņš diriģēja savas devītās simfonijas pirmatskaņojumu, kurlums bija tik stiprs, ka Bēthovens nedzirdēja ne to, kad skaņdarbs beidzas, ne publikas aplausus.
Gadsimtu gaitā viss jaunais bieži ticis uztverts ar saucienu: „Tā jau nav mūzika!” Bet mūsdienas raksturo nopietnās un popmūzikas pasauļu tuvināšanās un mūzikas formu saplūdums.
1975. gada 1. oktobrī pēc UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes iniciatīvas pirmoreiz tika atzīmēta Starptautiskā mūzikas diena.
Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna akustiskā koncertzāle, paredzēts, ka tajā tiks rīkoti muzikāli dramaturģiski uzvedumi (opera, balets, mūzikls), simfoniskās mūzikas koncerti, kora mūzikas koncerti, kamermūzikas koncerti un populārās mūzikas koncerti.
Izmantotie avoti
- K. Spensa Mūzika.- [Rīga] : Zvaigzne ABC, 1995. - 143 lpp.
- www.rezekne.lv
