Jūlija slavenības. Ieskaties, atceries, uzzini

Detaļas
Jūlija ievērojamie jubilāri

     Rakstnieki, dzejnieki, gleznotāji, tulkotāji, zinātnieki, kritiķi, izcili pedagogi un publicisti… Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     2012. gada jūlijā apaļa jubileja aprit Hermanim Hesem (135), Ričardam Oldingtonam (120), Jāzepam Osmanim (80), Arturam Heniņam (80), Leo Svempam (115), Aleksandram Dimā (tēvam) (210) un Vitoldam Valeinim (90).

 

     Hermanis Hese (dzimis 1877. gada 2. jūlijā, miris 1962. gada 9. augustā) ir viens no izcilākajiem rakstniekiem vācu literatūrā, 1946. gada Nobela prēmijas laureāts. Viņa slavenākie darbi – „Stikla pērlīšu spēle”, „Demians” un „Stepes vilks”. Heses darbu pamattēma ir garīgie meklējumi.

 

     Ričards Oldingtons (dzimis 1892. gada 8. jūlijā, miris 1962. gada 27. jūlijā) ir pazīstamais 20. gadsimta sākuma angļu rakstnieks. Sava daiļrades ceļa sākumā viņš bija dzejnieks, bet Oldingtona kā rakstnieka tapšanā izšķiroša loma bija Pirmajam pasaules karam, kura dalībnieks viņš bija kopš paša tā sākuma. Viņa pirmais romāns „Varoņa nāve” (1929), kurš pazīstams arī latviešu lasītājiem, atnesa autoram pasaules slavu un ir viens no ievērojamākajiem daiļdarbiem Anglijā par Pirmo pasaules karu.

 

     Jāzeps Osmanis (dzimis 1932. gada 11. jūlijā) ir dzejnieks, tulkotājs, filoloģijas doktors. Īpaši nozīmīgs viņa devums tieši bērnu literatūrā. Sarakstījis daudzas dzejoļu grāmatas bērniem, piemēram, „Šurumburums”, „Krikumkrakumi” u. c. Viņa izteiksmē lakoniskajos, domietilpīgajos, nereti draiskas asprātības, arī humora un sarkasma caurstrāvotajos dzejoļos, liroepiskajās miniatūrās un poēmās paveras reālistiskas sadzīves ainas, cilvēku pārdzīvojumi, pārdomas, vēršanās pret dažādām dzīves negācijām. J. Osmanis ir arīdzan autors divām estrādes komēdijām („Annele” un „Sālsmaize Kartupeļu ielā”), kā arī aktīvs tulkotājs, galvenokārt no poļu, arī krievu valodas.

 

     Arturs Heniņš (dzimis 1932. gada 14. jūlijā) ir rakstnieks, publicists, vēstures doktors. Heniņa grāmatas ir lasītas un cienītas, jo tās stāsta par tuvas un tālas vēstures atradumiem un notikumiem. Tādi rakstnieka vēsturiskie romāni par Rīgas seno kāpu kalniem kā „Es – Smilšu kalnu jātnieks”, „Smilšu kalnu virpuļos” un „Pastardiena Smilšu kalnos” ir cienīgs Augusta Deglava epopejas „Rīga” turpinājums.

 

     Leo Svemps (dzimis 1897. gada 19. jūlijā, miris 1975. gada 7. martā) ir latviešu gleznotājs un jurists. Dzimis Latgalē, Beļavas pagastā. Studējis jurisprudenci un glezniecību. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs un rektors. Izcils kluso dabu meistars, ir viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Strādājis eļļas tehnikā, izmantodams spožu, piesātinātu krāsziedu, dzīvīgu krāsas triepienu un lakas glazējumus.

 

     Aleksandrs Dimā (dzimis 1802. gada 24. jūlijā, miris 1870. gada 5. decembrī) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču autoriem literatūras vēsturē. Dimā īpaši pievērsās vēsturisko romānu rakstīšanai, no tiem sevišķu popularitāti ir guvuši „Grāfs Monte-Kristo” un „Trīs musketieri”, taču rakstīja arī lugas un darbojās publicistikā.

 

     Vitolds Valeinis (dzimis 1922. gada 27. jūlijā, miris 2001. gada 20. decembrī) ir literatūrzinātnieks, kritiķis un pedagogs. Literatūras teorijā Valeinis pētīja satīras, literatūras virzienu, bet īpaši tēlainības, poētikas u. c. problēmas dzejas teorijā. Sarakstījis grāmatas „Poētika”, „Ievads literatūras zinātnē”, „Literatūras teorija” u. c. Literatūras vēsturē viņš ir pētījis latviešu lirikas attīstību, virzienus un stilus, publicējot nozīmīgas monogrāfijas – „Latviešu lirika XX gadsimta sākumā”, „Latviešu lirikas vēsture”, „Latgaliešu lirikas vēsture” u. c.

 

 

Izmantotie avoti