No 2012. gada 1. jūlija par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti ir kļuvusi Kipra, tās prezidentūras laiks ES ilgs līdz gada beigām. No 2. līdz 14. jūlijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var iepazīties ar Kiprai veltītu izstādi.

ES Prezidentūra. Funkcijas un darbība

     ES Padomes prezidējošā valsts jeb Prezidentūra saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu mainās katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim). Prezidentūru rotācijas princips tiek uzskatīts par instrumentu, lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību dalībvalstu starpā. 

     Nozīmīgākās Prezidentūras funkcijas:

• administratīvā (izpaužas kā Padomes darba vadība visplašākajā nozīmē, t. i., Padomes, COREPER, darba grupu sanāksmju darba kārtības izstrāde, to atbilstība Padomes reglamentam);
• iniciatīvas (izpaužas kā iespēja uzņemties iniciatīvu pārrunās pirms lēmuma pieņemšanas);
• koordinācijas (izpaužas kā koordinējoša darbība gan pašā Padomē, gan starp Padomi, Komisiju, Parlamentu);
• starpnieka (pārrunu procesā var uzņemties samierinātāja uzdevumu veikšanu atšķirīgu pozīciju gadījumā);
• reprezentatīvā (izpaužas, pārstāvot Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī pārstāvot Padomi ārpus ES). 

     ES Prezidentūra vada visas ES Ministru Padomes un ES Padomes darba grupu sanāksmes savas prezidentūras laikā, pārstāv ES Padomi attiecībās ar citām ES institūcijām un organizācijām, kā arī darbojas ES vārdā attiecībā ar valstīm ārpus ES un pārstāv to tādos starptautiskos forumos kā Pasaules Tirdzniecības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija.

     Katra prezidējošā valsts izvirza savas prezidentūras prioritātes sešiem mēnešiem, ko cenšas realizēt savā prezidentūras laikā. Prezidentūra sadarbībā ar ES Padomes ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu izstrādā savu darba programmu. Šajā izstrādes procesā pusēm jāvienojas par provizoriskajām sanāksmju darba kārtībām un jārisina sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktu vienošanos ES Padomē.

     Balstoties uz Prezidentūras prioritātēm un ņemot vērā arī citus ES darba kārtībā esošos jautājumus konkrētajā periodā, prezidējošā valsts sastāda provizoriskās darba programmas katram Padomes sastāvam savas prezidentūras laikā. Taču praksē nereti reālā jautājumu izskatīšanas gaita atšķiras no provizoriskās – piemēram, ja par jautājumu nevar vienoties paredzētajā laikā, tad debates ir jāturpina līdz vienošanās panākšanai, kādēļ jautājuma izskatīšana ieilgst un parādās novirzes no iepriekš plānotās darba kārtības.

     Kā Prezidentūras rotācijas pozitīvs iemesls literatūrā tiek norādīts varas decentralizācija, izvairīšanās no dienaskārtības noteikšanas varas koncentrācijas vienā valstī vai grupā. Kritiķi savukārt norāda, ka sešu mēnešu prezidentūra ir pārāk īsa, jo šajā laikā neļauj valstij paveikt neko paliekošu, un mazākās dalībvalstis nav piemērotas prezidentūras uzdevumiem. 

• Tweet