No 20. līdz 30. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma dižā flāmu mākslinieka Pītera Paula Rubensa 435 gadu jubilejai veltīta izstāde. Rubenss dzīvoja laikā, kad Eiropas mākslā izplatījās baroka stils. Viņš bija izcilākais šī stila pārstāvis glezniecībā un arī viens no tā veidotājiem. Paša Rubensa daiļrade gan iziet ārpus šī stila robežām.

Ieskats Pītera Paula Rubensa biogrāfijā

     Pīters Pauls Rubenss piedzima Flandrijā 1577. gada 28. jūnijā. Rubensu dzimtā iepriekš nav bijis mākslinieku, taču mazais Pauls jauta sevī šādu aicinājumu un jau 13 gadu vecumā spēra soļus mākslas pasaulē. Vairākus gadus viņš apguva gleznošanas prasmi Antverpenes gleznotāju vadībā. 21 gada vecumā Rubenss tika uzņemts Sv. Lukas ģildē, bet patstāvīgu darbību vēl neuzsāka.

     1600. gadā Rubenss devās mācībās uz Itāliju. Īpašu atzinību viņš guva par Spānijas karalim Filipam III paredzēto dāvanu, gleznu, prasmīgu atjaunošanu un ātri vien iekaroja popularitāti. 1605. gadā mākslinieks no hercoga Gonzangas dabūja atļauju doties uz Romu. Nākamajā gadā Rubensam jau tika uzticēts pienākums darināt altārgleznu baznīcai Santa Marija in Valičella.

     1608. gadā, kad smagi saslima mākslinieka māte, viņš atgriezās Itālijā un sāka strādāt spāņu vietvalža galmā par padomnieku. Savās gleznās Rubenss veiksmīgi apvienoja dažādas mākslas tendences un, ietverot labāko no priekšteču snieguma, veidoja pats savu māksliniecisko skatījumu. Virs mātes kapa gleznotājs novietoja ar Santa Marija in Valičella baznīcai domātās gleznas pirmo variantu rotātu altāri.

     Rubenss strādāja ļoti daudz un ar prieku, taču tas viņu netraucēja apgūt vairākas svešvalodas, viņš pārzināja un mīlēja antīko literatūru un mākslu. Šajā laikā viņam izdevās veiksmīgi apvienot gan gleznotāja, gan mākslinieka karjeru. 1609. gadā mākslinieks uzsāka arī ģimenes dzīvi – viņš apprecēja Antverpenes tiesas sekretāra meitu.

     Vienlīdz labi Rubenss gleznoja gan antīko, gan reliģisko sižetu gleznas, tāpat viņam padevās gan ainavas un alegorijas, gan sadzīves žanri un portreti. Ar aizrautību Rubenss strādāja pie lielām, monumentālām kompozīcijām. Viena no tādām ir 1611. gadā gleznotā Antverpenes katedrāles altārglezna „Krusta pacelšana”. Ar Antverpenes galvenās baznīcas altārgleznas centrālo daļu „Noņemšana no krusta” mākslinieks ieguva slavu visā Eiropā, šī glezna Rubensu arī padarīja par izcilāko reliģisku sižetu gleznotāju savā laikmetā.

     Rubensam pieder arī daudzu vēsturisku sižetu gleznojumi. Viņa slavenā sērija „Marijas Mediči dzīve” ietver 21 gleznu. Bet Rubensa izcilāko portretu vidū jāmin „Kameristes portrets”, „Helēna Fūrmane ar bērniem” un „Kažociņš”. Divos pēdējos mākslinieks ar sev raksturīgo mīlestību un maigumu attēlojis savu otro sievu, ar kuru apprecējās 1930. gadā.

     Rubensa dzīve un karjera bija neparasti laimīga – viņam netrūka ne talanta, ne slavas, ne bagātības. Visa mūža laikā pret viņu laipni izturējās pāvests Pāvils V, Anglijas karalis Kārlis I un daudzi citi. Rubensa daiļrade atstāja spēcīgu ietekmi uz mākslas attīstību visā Eiropā.

• Tweet