Foto no grām. „Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, 2003
1927. gada 20. aprīlī pasaulē nāca romantiskais latgaliešu dzejnieks, arī prozaiķis, kritiķis un esejists, ilggadējais latviešu literatūras žurnāla „Karogs” galvenais redaktors Andris Vējāns, līdz 27. aprīlim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma viņa jubilejas izstāde.
Gadi. Darbi. Sasniegumi
Ieskats Andra Vējāna biogrāfijā
Dzimis – 1927. gada 20. aprīlī Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Vārslavā zemnieku ģimenē.
Īstais vārds – Donats Kalnačs.
Citi pseidonīmi – Jorģis Greizacis, Nērzōnīts, Pēteris Tālums, Jēkabs Smējējs, Jānis Zars.
Rakstnieku savienības un Latgales Pētniecības institūta biedrs. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. 1997. gadā apbalvots ar Saeimas Goda medaļu.
Miris – 2005. gada 8. decembrī.
--- Izglītība
No 1934. līdz 1937. gadam mācījies Dubuļu pamatskolā.
No 1937. līdz 1941. – Nirzas pamatskolā.
No 1942. līdz 1944. – Ludzas ģimnāzijā. Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus Ludzā.
No 1945. līdz 1947. gadam studējis Rīgas Skolotāju institūtā.
1950. gadā beidzis Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti.
--- Darba gaitas
1945. gadā strādājis par skolotāju Nirzas nepilnajā vidusskolā.
No 1950. līdz 1967. gadam bijis žurnāla „Karogs” līdzstrādnieks un nodaļas vadītājs, no 1967. līdz 1989. – galvenais redaktors.
No 1981. līdz 1991. gadam – Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs.
--- Literārais mantojums
Vairāk nekā 40 grāmatu autors.
Pirmā publikācija – miniatūra „Gaišais brīdis” laikraksta „Rēzeknes Ziņas” 1943. gada 3. janvāra numurā.
Dzeja izteiksmīgi gleznaina, romantiskais skatījums uz pasauli stingri balstīts realitātē. Daudzās grāmatās skan pasaules ceļojumu iespaidi („Balts kuģis zilos ūdeņos”, „Ekvators ceļa vidū”, „Zaļā ķirzaciņa” u. c.).
Rakstījis arī par rakstniekiem („Kalnu acis”, „Jūlijs Vanags”, atsevišķas apceres par Raini, V. Luksu, B. Saulīti).
13 grāmatas adresētas bērniem.
--- Latgale Andra Vējāna darbos
„Andra Vējāna dzeja ikvienam latgalietim (un latvietim vispār) liek spēcīgāk izjust identitāti ar dzimto pusi, savu novadu, apzināties, ka arī šeit ir Eiropa, ka šeit „viss notiek”.” (P. Zeile.)
Latgales tematika ieskanas jau 1979. gadā izdotajā grāmatā „Un sākās viss no svilpaunieka”, bet vairāk Latgalei pievērsies 80.–90. gadu mijā, rakstot dzeju un esejas par dzimtās puses vēsturi un cilvēkiem.
1989. gadā Rēzeknē atsevišķā grāmatā tiek izdota apcere „Francim Trasunam 125”.
1992. gadā nāk klajā tēlojumu un eseju krājums ar atsevišķiem dzejas iestarpinājumiem „Latgolas mozaika”.
1996. gadā – apjomīgs izdevums par Latgales literatūras un preses tapšanu un attīstību „Latgales rakstu gaisma”.
Visa mūža garumā latgaliešu valodā rakstītā dzeja 1997. gadā izdota krājumā „Rāznas krūze”, tas tiek dēvēts par mākslinieciski labāko latgaliski publicēto dzejas krājumu.
Latgaliešu valodā lasāmi arī A. Vējāna raksti periodikā.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
