Tradicionālā indiešu filozofijas sistēma joga par cilvēka dzīves galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās esamības, un tās galvenās atziņas pamatotas ap 150. gadu p. m. ē. Mūsdienu Rietumu pasaules cilvēku interesi par jogu pamato daudzās grāmatas un publikācijas masu medijos, līdz 14. martam arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var apskatīt šai populārajai disciplīnai veltītu izstādi.

     Indijā joga ir kā profesija un pamatnodarbošanās veselām kastām, bet Rietumu kultūrā tā vairāk pielāgota cilvēka fiziskā ķermeņa attīstīšanai. Joga ir komplekss dzīves uztveres veids: tā ir filozofija par to, kā cilvēks skatās uz dzīvi, pauž attieksmi pret savu ķermeni, iekšējo un ārējo pasauli, arī diēta un vingrojumi.

     Liela loma jogā ir pareizai elpošanai. Lai nodarbotos ar jogu, nepastāv nekādi vecuma un dzimuma ierobežojumi. Ir izstrādātas speciālas jogas programmas bērniem, taču speciālisti min, ka ar jogu var sākt nodarboties arī 80 gadu vecumā.

     Saskaroties ar mūsdienu cilvēka aktīvo dzīvesveidu, joga no pasīva sevis izzināšanas ceļa psihes līmenī ir pārvērtusies par ķermeņa iekšējas un ārējas stiprināšanas veidu. Pielāgojoties rietumnieciskajam dzīvesveidam, joga šai pasaules daļai vairāk izpaužas kā vingrojumu komplekss, ko var izmantot dažādu vajadzību apmierināšanai. Bet svarīgākais, kas atšķir vienkārši fiziskus vingrinājumus no jogas, ir tas, ka visas kustības tajā notiek, apzinot savu ķermeni, nevis veicot automātiskus atkārtojumus.

     Lielai daļai cilvēku joga saistās ar diezgan pasīvu un mierīgu aktivitāti, ko veic sēžot vai guļot uz paklājiņa. Attiecībā uz jogu, kas vairāk vērsta uz aktīvu ķermeņa kustību, var minēt 4 veidus, kas populāri Latvijā, tās ir  pilates, kalanētika, ashtanga un bakram jeb karstā joga. Kas kopīgs un atšķirīgs šiem veidiem, no kādām kaitēm joga palīdz izvairīties un kāpēc to atzīst par profilakses un ārstēšanas metodi? Uz šiem un vēl daudziem citiem ar jogu saistītiem jautājumiem atbildes var rast lasītavā sagatavotajā izstādē.

•  
• Tweet