Foto no: blogs.vanillatravel.lv
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 26. oktobra līdz 9. novembrim apskatāma izstāde par tūristu iemīļoto Vidusjūras zemi Kipru.
Kipra skaitļos un faktos
Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā. Tā ir 240 kilometrus gara un 96 kilometrus plata. Lai apbrauktu tai apkārt, ir jāveic 648 kilometri.
Kipras vēsture ir ļoti gara un sarežģīta. Tur apmetušās daudzas tautas. Senajos laikos Kiprā izveidojās grieķu pilsētvalstis, tad tā iekļāvās gan Romas, gan Bizantijas impērijā, vēlāk nonāca krustnešu varā, no krustnešiem to pārņēma Venēcijas tirgotāji un 18. gadsimtā – Osmaņu-turku impērija. 1914. gadā Kipru ieguva Lielbritānija, kas salai neatkarību atdeva tikai 1960. gadā. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Kipras galvaspilsēta Nikosija, ko grieķi sauc par Lefkosiju, ir izaugusi skaistā līdzenumā pie Pentadiktiona kalna, kurš ir slavens ar piecām virsotnēm. Pilsētas seno daļu aptver 400 gadus veci mūri, ko cēluši venēcieši. Mūros – skaistajos Famagusta vārtos iekārtots kultūras centrs. Pilsētā ir daudz pareizticīgo baznīcu, musulmaņu mošeju, Bizantijas muzejs un arhibīskapa rezidence. Arhibīskapi ir bijuši arī Kipras prezidenti.
Daudzas vietas Kiprā ir saistītas ar seno grieķu mītiem. Netālu no Pafosas pilsētas ir klintis, pie kurām no jūras putām esot dzimusi grieķu mīlestības dieviete Afrodīte. Daudzi cilvēki te ierodas, lai mazgātos grotā, kur peldējusies dieviete, aizietu pie Mīlas avota un apskatītu tempļa drupas. Tiem, kuri esot šo vietu apmeklējuši, par veiksmi mīlestībā neesot jāsūdzas.
Izmantotā literatūra
Eiropas Savienības dalībvalstis. - Rīga: ES informācijas aģentūra, 2007. - 114 lpp.
