Foto no: www5.acadlib.lv
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā no 21. oktobra līdz 4. novembrim skatāma grāmatu izstāde „Pilsētas nomales dzejniekam Aleksandram Čakam – 110”.
Ieskats Aleksandra Čaka biogrāfijā un daiļradē
„Tikai tad, kad nomalē es tieku, Kur no dārziem vēji smaržas nes, Priecīgs pieri es pie smiltīm lieku Un zem rokas ņemu ābeles…”
Aleksandrs Čaks, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, dzimis 1901. gada 27. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē. Mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā mācības turpinājis Veravā un Saranskā, uz kurieni tika evakuēta ģimnāzija.
Ziņas par viņa bērnību, arī autobiogrāfiskās, ir diezgan trūcīgas, bet ļauj secināt, ka Čaks audzis pasargātības atmosfērā un nav bijis ielas puika. Viņa tēvs, būdams turīgs skrodermeistars, interesējies par literatūru un darbojies Rīgas Jaunā teātra komisijā. Regulārajos teātra apmeklējumos laikā no 1911. līdz 1914. gadam viņam līdzi devies arī dēls. Šie agrīnie teātra iespaidi atstājuši paliekošas pēdas, līdz ar to Čaks būtu labprāt kļuvis par aktieri, bet pēc mātes vēlēšanās viņš tomēr sāka studēt medicīnu Maskavā.
Pilsoņu kara laikā Čaku iesauca armijā, kur viņš pildīja sanitāra pienākumus. Latvijā topošais dzejnieks atgriezās tikai 1922. gadā un atsāka savas medicīnas studijas Latvijas Universitātē. 1925. gadā ieguvis skolotāja tiesības, strādāja Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā.
No 1928. gada strādājis tikai literāru darbu: organizējis dzejas žurnālu „Jauno Lira”, darbojies biedrībā „Zaļā vārna” un žurnālā „Trauksme”, intensīvi publicējis rakstus par literatūru presē, izdevis savu dzeju, tulkojis, lasījis lekcijas R. Egles literārajā studijā, strādājis laikrakstā „Cīņa” par kultūras nodaļas vadītāju.
No 1947. līdz 1950. gadam bijis zinātniskais līdzstrādnieks Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. Pirmais dzejolis „Jel celies, Latvija, Tu svētā” 1917. gadā, starp citu, tika sacerēts krievu valodā. Pirmā publikācija latviešu valodā – dzejolis „Sapņi” laikrakstā „Latvijas Kareivis” 1925. gadā.
Rakstnieks miris Rīgā 1950. gada 8. februārī, apbedīts Raiņa kapos.
Čaka dzeja ir neatkārtojami oriģināla, tajā dominē pilsētas tēls, izteiksme ir pārpilna metaforām, paradoksāliem salīdzinājumiem, neierastām gleznām, tai raksturīga ikdienišķu lietu izskaistināšana, skarbuma, smeldzes un maiguma savijums. Daudzi viņa dzejoļi ir komponēti. Nezūdoša vērtība ir Čaka poēmai par latviešu strēlniekiem „Mūžības skartie”. Izdevējdarbības kulminācija savukārt bija viņa grāmatas „Sirds uz trotuāra” un „Es un šis laiks”.
2010. gadā kā veltījums dzejniekam jubilejā tika izdots V. Rūmnieka un A. Miglas biogrāfiskais romāns „Čaks”, kurš pieejams arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā. Šis romāns ir aizrautīgs, noslēpumiem pārpilns dzejnieka dzīvesstāsts, kurā radošie un intīmie piedzīvojumi stingri savijas ar kultūrvēsturiskajiem un politiskajiem notikumiem un unikāli, līdz šim nezināmi vēsturiskie dokumenti – ar autoru fantāziju. Romāna priekšvārdā autori par savu ieceri un darbu pie tās stāsta: „Kāpēc mēs rakstījām šo darbu? Pirmā atbilde ir šķietami vienkārša. Ilgus gadus gan radoši, gan pētnieciski apgūstot Čaka daiļradi, vilinājums uzrakstīt romānu par Dzejnieku no Dieva žēlastības ir dabisks un saprotams. Bet tā ir tikai puse no patiesības. Otra atbilde slēpjas Prāgas profesora Radegasta Paroleka vārdos: „Čaks ir liela latviešu literatūras velte visas pasaules literatūrai.””
2011. gadā Čaka 110. dzimšanas dienas sakarā savukārt ir izdots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļā sagatavotais bibliogrāfiskais rādītājs „Aleksandrs Čaks. Bibliogrāfija”.
Izmantotā literatūra:
- Čaks A. Tikai tevi. – Rīga: Jumava, 2001. – 205 lpp.
- Čaks A. Tikai tevi es mīlējis esmu. – Rīga: Liesma, 1986. – 181 lpp.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
- Literatūras rokasgrāmata skolēniem. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. – 317 lpp.
- http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=56069&cat_id=RA==&sub_cat_id=T1JJRw==&third_cat_id=&search=%C4%8Daks
