Foto no: www.riebini.lv
Līdz 17. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā skatāma latviešu oriģinālmūzikas dižgara Jāņa Ivanova 105. dzimšanas dienai veltīta izstāde.
Ieskats Jāņa Ivanova biogrāfijā
Jānis Ivanovs dzimis 1906. gada 9. oktobrī Preiļu rajona Riebiņu pagasta Babru sādžā trūcīgu zemnieku ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Ivanovu ģimene aizbrauc uz Smoļensku. Par topošā komponista pirmo mūzikas skolu kļūst Smoļenskas dzelzceļnieku kluba studija, kur zēns mācās klavierspēli un dzied kluba jauktajā korī.
1920. gadā ģimene atgriežas dzimtenē. 1924. gadā J. Ivanovs iestājas Latvijas konservatorijā, kur klavierspēli mācās pie profesora N. Dauges un vēlāk pie profesores N. Kārkliņas.
1926. gadā J. Ivanovs kļūst par profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klases audzēkni. Konservatorijā viņš apgūst arī simfoniskā orķestra diriģenta mākslu. Kompozīcijas un diriģēšanas klasi J. Ivanovs beidz 1931. gadā ar diplomdarbu „Klavieru sonāte”.
Trīsdesmitajos gados komponists raksta klaviermūziku un daudzas tautasdziesmu apdares. Lielu popularitāti gūst viņa simfoniskie darbi.
Jau konservatorijas pēdējos gados sākas J. Ivanova pedagoģiskais darbs. Trīsdesmito gadu sākumā viņš sāk strādāt Rīgas Radiofonā par mūzikas konsultantu. 1944. gada rudenī J. Ivanovs tiek uzaicināts par speciālās instrumentācijas pasniedzēju Konservatorijas Kompozīcijas fakultātē. 1946. gadā viņš jau ir docents. No 1952. gada J. Ivanovs vada kompozīcijas klasi, bet 1955. gadā kļūst par profesoru.
Jānis Ivanovs mirst 1983. gada 28. martā, apbedīts Rīgā, Meža kapos. Viņa bagātajā daiļradē ietverts gan dzimtenes dabas skaistums, kuru jau bērnībā iepazinis, ganu gaitās iedams, gan cilvēka iekšējā pasaule, gan senatnes notikumi. Komponista devums ir 21 simfonija, simfoniskas poēmas, instrumentālie koncerti, kora dziesmas un mūzika kinofilmām.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
