Foto no: www.nfc.lv
26. septembrī uz savas dzīves 75 gadiem atskatīsies viens no tautas visvairāk mīlētajiem un populārākajiem Latvijas kinorežisoriem – Jānis Streičs. No 23. septembra līdz 7. oktobrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izcilā novadnieka jubilejai veltīta izstāde.
Ieskats J. Streiča biogrāfijā un daiļradē
Dzimis īsi pirms kara, 1936. gadā, Preiļu pagasta Anspokos. Vecākais no 4 bērniem ģimenē. Par bērnību un tēvu atmiņu saglabājies maz – tēvs kā bijušais leģionārs palicis uz dzīvi Anglijā, bet māte mirusi, kad zēnam bijuši tikai 11 gadi. Jāni, viņa brāli un māsas uzaudzināja vecmāmiņa un mātes māsa.
Pēc vietējās Gailīšu skolas beigšanas J. Streičs turpināja mācības Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā. Pirmā darba vieta – Alūksnes bērnunams, kur viņš strādāja par audzinātāju, šim darbam sekoja dienests padomju armijā.
Preiļu 2. vidusskolu, kur strādāja par pedagogu, J. Streičs pameta mācību gada vidū, jo pēc lieliska lomas tēlojuma A. Upīša viencēlienā „Ragana” Latgales Kultūras nedēļā Rīgā viņam radās iespēja uzsākt mācības Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Kā diplomdarbu viņš Rēzeknes Tautas teātrī iestudēja lugu „Jaunākā brāļa vasara”. 1963. gadā J. Streičs kā režisors uzsāka darbu Rīgas kinostudijā.
Pavisam J. Streičs ir uzņēmis 22 spēlfilmas, vairākums no tām veido Latvijas kino zelta fondu. 1981. gadā uzņemtā filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ieveda Latgali Latvijas kino mākslā, bet 1991. gadā tapusī filma „Cilvēka bērns” Latvijas un Latgales vārdu iznesa pasaulē, saņemot vairāku starptautisku festivālu balvas. „Cilvēka bērns” ir J. Streiča personiskākā filma, kurā mazā Boņuka bērnības gaitas sasaucas ar paša režisora Latgalē pavadītās bērnības atmiņām.
J. Streiča filmu varoņi ir apveltīti ar lielu pozitīvisma lādiņu, par humānismu kinomākslā režisors ir saņēmis arī Vatikāna prēmiju.
Otrs talants, kurš piemīt J. Streičam, ir gleznošana. Viņa gleznas ir bijušas izstādītas gan Preiļos, gan Rīgā un citviet Latvijā. 2006. gadā tika izdota J. Streiča atmiņu grāmata „Lāga dvēseļu straumei”, kurā savukārt varam pārliecināties par J. Streiča rakstītāja dotībām.
Par savu darbu J. Streičs ir saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus (Triju Zvaigžņu ordeni, Vatikāna prēmiju, Zinātņu Akadēmijas Goda locekļa nosaukumu, LZA Raiņa balvu un prēmiju „Sējējs”), viņš ir atzīts arī par vienu no simts izcilākajām 20. gadsimta Latvijas personībām.
Izmantotā literatūra:
1. Latgales kultūras darbinieki : biogrāfiska vārdnīca . – Rīga : Jumava, 2008. 2. sēj. – 448 lpp.
2. Landorfa S. Streiča Latgales mistērijas. // Privātā Dzīve. – Nr.49 (2000), 28.–29.lpp.
Noderīgas saites
