Foto no: www.birkenleder.de

Mārtiņam gaili kāvu Vaskotām kājiņām, Lai aug mana rudzu druva Zeltītām vārpiņām.                      (L.t.dz.)

     Nedēļu, kurā iekrīt 10. novembris, sauc par Mārtiņa nedēļu. 9. novembris ir Mārtiņa vakars, bet 10. novembris – pati Mārtiņa diena. Mārtiņa nedēļas priekšvakarā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava ir sagatavojusi izstādi, kurā apskatāmie materiāli sniegs ieskatu Mārtiņdienas tradīcijās un paražās, kā arī piedāvās idejas gan mājas pušķošanai, gan galda klāšanai. Izstāde būs skatāma līdz 13. novembrim, pēdējai darba dienai Mārtiņa nedēļā.

Īsumā par Mārtiņiem

     Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Aprakstos par folkloru sastopami dažādi svētku nosaukuma – Mārtiņu vai Mārtiņdienas – skaidrojumi. Te jāņem vērā kāda sena tradīcija, kuras aizsākums meklējams 601. gadā pēc pāvesta Gregora I rīkojuma. Šai laikā katoļi centās pagānu svētkus apvienot ar kristīgo svinamajām dienām, aizvietojot senos mītiskos nosaukumus ar kristīgās ticības svēto vārdiem (piem., Jānis, Pēteris, Mārtiņš u. c.). Tādēļ, skaidrojot jebkuru latviešu gadskārtu pēc nosaukuma, jābūt ļoti uzmanīgiem.

     Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kurš sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.

     Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.

     Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.

     Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi. Piemēram, ja Mārtiņos sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta.

     Dainās Mārtiņu galdā minēti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis. Daudzinātā Mārtiņu zoss ir vairāk raksturīga ģermāņu tautu Mārtiņdienas mielastos.

     Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu. Visjautrākā un skaistākā Mārtiņu ieraža ir maskotie gājieni, kuri turpinājās līdz pat Ziemsvētkiem un beidzās Meteņos.

Izmantotā literatūra

Latviešu tautas dzīvesziņa. 5. grām. - Rīga: Zvaigzne, 1993. - 399 lpp.