{source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Rēzeknes Valsts skolotāju institūtam – 85',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=432:rezeknes-valsts-skolotaju-instituts-85&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto no grām. „Rēzeknes Valsts skolotāju institūts”

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā 30. jūlija līdz 7. augustam apskatāma Rēzeknes Valsts skolotāju institūtam veltīta izstāde.

Ieskats vēsturē

     1920. gada rudenī Latvijas Izglītības ministrija Rēzeknē atver viengadīgos skolotāju sagatavošanas kursus, kuros piesakās ap 100 jauniešu. Vadoties no zināšanām, kursantus iedala 2 grupās. Pirmajai grupai kursi jāpabeidz pēc gada, otrai – pēc 2 gadiem. 1921./22.mācību gadā iepriekšējo 2 grupu vietā darbojas jau 4. No 1922. gada 1. janvāra Izglītības ministrija viengadīgos kursus pārveido par Rēzeknes pedagoģisko skolu ar trīsgadīgu mācību kursu. No 1920. līdz 1925. gadam tiek sagatavoti 156 skolotāji.

     1925. gada augustā Rēzeknes pedagoģiskā vidusskola beidz savu darbību. 1. augustā tiek nodibināts Rēzeknes Valsts skolotāju institūts ar piecgadīgu apmācību kursu. 1925. gada septembrī tiek iesvētīti jaunās institūta ēkas pamati. Ceremonijā piedalās 3 valsts vadītāji – Valsts Prezidents G. Zemgals, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs, pamatakmeni iesvēta Romas katoļu bīskaps J. Rancāns. Tas viss liecina, ka institūtam tiek piešķirta valstiska nozīme, jo Latgalē tajā laikā trūka labi sagatavotu skolotāju. 1927. gada septembrī jaunā ēka tika nodota ekspluatācijā un kļuva pirmo lielāko sabiedrisko celtni Rēzeknē.

     Par pirmo RVSI direktoru kļūst K. Dāvis, bet 1929. gada rudenī šajā amatā ieceļ Romas katoļu garīdznieku monsinjoru N. Rancānu, kura lielā rūpe ir saimniecisko jautājumu sakārtošana, apkārtnes labiekārtošana, daiļdārza un augļu dārza izveidošana.

     1929. gadā Valsts Satversme nosaka piecgadīgos skolotāju institūtus pārveidot par sešgadīgiem. Skolotāja profesija tautā tiek uzskatīta par cienījamu, un institūts kā skolotāju sagatavošanas iestāde ir izpelnījies ļoti atzinīgu novērtējumu. 30. gadu beigās RVSI ir stabila pedagoģiska iestāde ar erudītiem pedagogiem, izstrādātu mācību un audzināšanas sistēmu, pietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. RVSI ir pilnībā spējīgs realizēt galveno uzdevumu – mācīt un audzināt topošos skolotājus.

     Nostiprinātā skolotāju sagatavošanas sistēma tiek pilnīgi pārveidota 1940./1941. mācību gadā, kad straujās administratīvās un ideoloģiskās pārmaiņas nevar mācību darbu ne sekmēt, ne pilnveidot. Par pirmo lielāko pārmaiņu jāuzskata RVSI apvienošana ar Daugavpils Skolotāju institūtu.

     Līdz ar lielinieku (boļševiku) varas ienākšanu un nostiprināšanos sākas komunisma ideju propaganda un padomju varas slavināšana, visas iepriekšējo gadu mācību grāmatas tiek atzītas par nederīgām. Par pirmo svarīgāko soli tiek atzīta ticības mācības izslēgšana no mācību programmām. Lielinieku represijas nopietni skar arī skolotāju saimi. Daudzi skolotāji tiek apcietināti, nogalināti vai deportēti.

     Kad Rēzeknē ienāca vācu armija, bija beidzies viens cēliens RVSI vēsturē un neviens nezināja, ko nesīs nākotne. Institūts gan atguva savu agrāko nosaukumu Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, bet Daugavpils institūtu vairs neatjaunoja. Mācības varēja sākties, taču institūta ēku bija aizņēmusi vācu armija. Institūts bija spiests meklēt mājvietu citās telpās, bieži vien mācību procesam nepiemērotās. Ar katru nākamo gadu mācību telpu jautājums arvien vairāk samilza. Arī situācija frontē ir mainījās, vāciešu uzvaras gājiens 1943. gadā beidzās.

     1944. gada aprīlī RVSI pēc lielās krievu bombardēšanas sprādzienos un liesmās sadega.

     No 1925. līdz 1944. gadam RVSI 17 izlaidumos absolvēja 598 jaunie skolotāji. Ļoti būtiski bija tas, ka institūtā pārsvarā studēja jaunieši no Latgales, starp tiem daudzi bija trūcīgo ģimeņu bērni. Pēc institūta beigšanas viņi palika savā novadā, tā veicinot Latgales skolu izaugsmi un nostiprinot tos ideālus, kādiem paši bija audzināti

Materiāls sagatavots,

izmantojot grāmatu

„Rēzeknes Valsts skolotāju institūts” (Latgales Kultūras centra izd., 1998)