{source}
<script type="text/javascript">
function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
window.open(
'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
'&link=' + encodeURIComponent( url ) +
( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
'',
'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
);
return false;
}
</script>
<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Marta Skuja – mūsu novada jubilāre',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=411:marta-skuja-musu-novada-jubilare&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>
{/source}
Marta Skuja
Foto no grām. „Latgales kultūras darbinieki” II
|
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava aicina aplūkot rakstniecei Martai Skujai veltītu izstādi, kura būs apskatāma līdz 12. jūlijam. |
Biogrāfija. Īss ieskats
Marta Skuja (īstajā vārdā Valerija Mundura, dzimusi Galvanovska) nākusi pasaulē 1915. gada 5. jūlijā (avotos minēts arī 6. jūlijs) Neretas pagastā.
20. gadu sākumā Galvanovsku ģimene pārceļas uz Latgali, sākumā uz Tilžas pagastu, vēlāk uz Malnavu, kur Valerija pabeidz pamatskolu .
Tālāk meitene mācās Kārsavas ģimnāzijā, tad pārceļas uz Jaunaglonas meiteņu ģimnāziju, 1933. gadā iestājas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinību fakultātē, taču pēc pāris gadiem to pamet un pāriet uz Filozofijas un Filoloģijas fakultāti, kur studē līdz 1939. gada oktobrim.
Studiju laikā sāk aktīvi darboties latgaliešu biedrībā „Terra Mariana”, šajos gados parādās arī pirmās publikācijas – dzejoļi „Saules dīnas” un „Draudi”, kā arī īsie stāsti un recenzijas.
1940. gada sākumā topošā dzejniece apprecas ar rakstnieku Viktoru Munduru, gada beigās piedzimst meita Silvija. Taču 1941. gadā tiek deportēts viņas vīrs, tas iezīmē krasu lūzumu gan dzejnieces dzīvē, gan daiļradē.
1944. gadā iznāk dzejoļu krājums ar simbolisku nosaukumu „Naziņā”, kas ir patiesākais dzejnieces talanta apliecinājums. Dzejnieces dzīvē patiešām ir iestājies neziņas laiks – gan par savu vīru, gan savu tautu un pašas nākotni. Šī nelielā dzejas grāmatiņa ir pilna ar sāpēm, bezcerību un izmisumu. Tad arī rodas pseidonīms Skuja, kurš tiek aizgūts no vīra pseidonīma.
Ievērības cienīgi ir arī M.Skujas īsie stāsti un publicistika, kaut arī nav apkopoti un ir izkaisīti 30.-40. gadu latgaliešu periodikā.
Kara gados M. Skuja strādā izdevniecībā pie Vladislava Lōča, bet laikā, kad izdevējs ar saviem līdzstrādniekiem gatavojas aizbraukt no Latvijas, M. Skuja brīvības vietā izvēlas dzimteni.
1945. gada jūnijā rakstniece iesaistās Latvijas nacionālo partizānu organizācijā, kuras mērķis ir gāzt komunistu varu Latvijā. Viņa uzņemas rediģēt pagrīdes žurnālu „Tēvijas Sargs”. 1945. gada decembrī Rīgas stacijā tiek arestēta un notiesāta uz nāvi nošaujot.
M. Skuja ir viena no ievērojamākajām traģisma dziesminiecēm latgaliešu literatūrā, viņas darbus vieno patiess meistarīgums un spēja domas ietērpt mākslinieciski spēcīgā formā. M Skujas vārds ir minams līdzās talantīgākajiem latgaliešu literātiem, jo ar savu daiļradi viņa ir bijusi spilgta 20. gadsimta 30.-40. gadu latgaliešu literatūras reprezentētāja.
Izmantotā literatūra
· Latgales kultūras darbinieki. - Rīga: Jumava, 2008. - 2. sēj., 239.-241.lpp.
· Valeinis V. Marta Skuja // Mōras Zeme. - 1990,15.okt.
