{source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Iepazīsim Eiropu – Dānija',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=401:iepazisim-eiropu-danija&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto no: www.destination360.com 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava ir sagatavojusi kārtējo izstādi par kādu no Eiropas valstīm, šoreiz tā ir Dānija. Izstāde būs skatāma līdz 4. jūnijam, aicinām to aplūkot un paplašināt savu redzesloku! 

 

 

Dānija skaitļos un faktos

 

    
     Simboli, ar kuriem daudziem asociējas Dānija, ir Mazās Nāriņas skulptūra, kas iebraucējus sagaida Kopenhāgenas ostā, pasaulslavenais rakstnieks H. K. Andersens un rotaļlietu firma „Lego”.


     Dānija ir Ziemeļeiropas valsts, kuru dēvē par „salu zemi”, jo tā sastāv no pussalas (Jitlande) un ap 400 salām, kurām katrai dots savs nosaukums. Dānijai pieder Atlantijas okeānā esošās Farēru salas, kā arī pasaules lielākā sala – Grenlande.

 

 

    
     Dienvidos Dānija robežojas ar Vāciju, ziemeļos ar Norvēģiju un Zviedriju, rietumos ar Ziemeļjūru, bet austrumos – ar Baltijas jūru. Valsts valoda – dāņu.

 

 

     Dānija ir valsts, kuru pasaulē atpazīst arī kā labklājības zemi, jo sociālā un nodokļu politika vērsta uz to, lai ar pabalstu

un sociālo dienestu palīdzību mazinātu atšķirības starp turīgajiem un ne tik turīgiem.

 

 

     Dānija ir viena no pirmajām Ziemeļeiropas valstīm, kas 1973. gadā iestājās Eiropas Savienībā. Kopš 1949.gada tā ir NATO dalībvalsts.

 

 

     Dānijā pastāv konstitucionāla monarhija ar autonomām sastāvdaļām – Grenlandi un Farēru salām. Patlaban valdošā Dānijas karaliene Margrēte II, kura pārņēma troni 1972. gadā, dāņu tautai ir tuva ar savu īpašo prasmi būt vienkāršai un vienlaikus karaliskai. Politikā karaliene nepiedalās un nekādus politiska rakstura viedokļus publiski nepauž. Margrēte II vada Dānijas Valsts padomes sēdes, pieņem ārzemju sūtņus un dodas valsts vizītēs.

 

 

Foto no: http://travelandtourismtoday.blogspot.com 

 

 

     Kā vecākā Eiropas karaliste, kurā gadsimtu gaitā līdz pat mūsdienām valdījuši 50 karaļi un divas karalienes, Dānija saglabājusi daudz kultūrvēsturisku vietu. Dānijā ir daudz piļu, muižu un vikingu nocietinājumu.

 

     Galvaspilsēta Kopenhāgena piesaista tūkstošiem tūristu, tā ir nozīmīgs kultūrvēsturisks un tirdzniecības centrs valstī. Te atrodas arī karaliskās ģimenes mājvieta Amalienborgas pils un Kristiansborgas pils, kurā ierīkotas karalienes pieņemamās telpas. Pilsētas centrā skatāms piemineklis pasaku rakstniekam H. K. Andersenam, kurš Kopenhāgenā nodzīvojis lielāko mūža daļu.

 

     Kopenhāgena ir riteņbraucēju pilsēta. Braukšana ar velosipēdu dāņiem ir dzīvesveids.

 

     Netālu no Kopenhāgenas, Menas salā, atrodas burvīgs dabas objekts – baltā krīta klintis, kas sniedzas līdz pat 100 metru augstumam.

 

     Tūristu iecienītākā vieta ir Legolande – no klucīšiem būvētā pilsēta, kas atrodas Bilundā.

 

     Dānijā gandrīz nav mežu un kalnu, bet ir daudz auglīgu līdzenumu un visur jūt jūras tuvumu.

 

 

     Dāniju pavisam noteikti var saukt arī par tiltu zemi, jo daudzās salas savieno tiltu sistēma. Ievērības cienīgs ir 16 kilometrus garais tilts un tuneļu sistēma, kas savieno Zviedriju ar Dāniju pāri Ēresuna šaurumam.  

 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

· Eiropas Savienības dalībvalstis. - [Rīga]: Eiropas Savienības informācijas aģentūra, 2007. - 114 lpp. 

· Panfils T. Eiropas Savienība. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. - 48 lpp.

· Drēziņš A.  Eiropas vecākajā karalistē // Lauku Avīze. - Nr.121 (2003, 25.jūn.), 24. lpp.