{source}
<script type="text/javascript">
function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
window.open(
'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
'&link=' + encodeURIComponent( url ) +
( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
'',
'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
);
return false;
}
</script>
<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Gripa. Kas mums būtu jāzina',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=377:gripa-kas-mums-butu-jazina&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>
{/source}
Foto no: www.welt.de
|
7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava aicina aplūkot izstādi par gripu, kura būs apskatāma vēl līdz 13. aprīlim. |
Skaitļi un fakti par gripu
Gripa – tā ir akūta elpošanas orgānu infekcijas slimība, ko izraisa gripas vīruss. Gripa var skart visas vecuma grupas visā pasaulē, bet biežāk slimo bērni no 1 līdz 14 gadiem un vecāki cilvēki.
Liecības par gripu bijušas jau pirms daudziem gadu simteņiem. Slimību, kuras simptomu apraksts līdzinās gripai, savos darbos aprakstījis jau Hipokrāts 412. gadā pirms mūsu ēras.
Zinātnieki atklājuši, ka gripas vīruss ir unikāls tādā ziņā, ka tam piemīt mutācijas spēja. Gripas vīruss spēj ātri mainīties un veidot jaunas struktūras un kombinācijas.
Gripas vīruss izplatās gaisa - pilienu ceļā, parasti, kad cilvēks šķauda, klepo. Gripu raksturo pēkšņu slimības simptomu parādīšanās – parasti tā ir paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes muskuļos.
Pats efektīvākais veids cīņā pret elpceļu saslimšanām, ko izsauc gripas vīruss, ir vakcinācija un C vitamīna lietošana dažādos veidos.
Pirmā dokumentāli fiksētā gripas pandēmija jeb globālā epidēmija, kas izdzēsa daudzas dzīvības, plosījās 1580. gadā, bet kopumā medicīnas vēsturnieki uzskaitījuši 129 liela mēroga gripas epidēmijas, kas dažādos laikmetos skārušas cilvēci.
Gripas epidēmija parasti plosās gada aukstākajā laikā un skar līdz pat 15 % zemeslodes iedzīvotāju. Katru gadu saslimušo skaits sasniedz 500 miljonus, no kuriem 2 miljoni mirst.
Bēdīgi slavenā Spāņu gripa, kura plosījās no 1918. līdz 1920.gadam, bija lielākā no zināmajām pandēmijām, kas paņēma vairāk nekā 20 miljonu cilvēku dzīvību. Nāve iestājās pēkšņi. Cilvēks varēja būt pilnīgi vesels no rīta, pusdienlaikā viņš saslima un vakarā nomira. Tie inficētie, kas nenomira pirmajās dienās, nereti nomira no komplikācijām, ko izsauca šī slimība.
1957. gada pandēmija ar nosaukumu Āzijas gripa izplatījās pa visu pasauli. ASV vien no šīs pandēmijas mira vairāk nekā 70 000 cilvēku.
1968. – 1969. gada Honkongas gripas laikā upuru skaits bija mazāks – 33 800 mirušo. Visvairāk šajā pandēmijā cieta vecāki cilvēki, kuri bija pārsnieguši 65 gadu slieksni.
Ilgāku laiku uzskatīja, ka gripu izsauc slimības ierosinātājs, kas līdzīgs tuberkulozes nūjiņai. Tikai 1931. gadā amerikāņu zinātnieks Ričards Šoups atklāja cūku gripas dabu. Vēl pēc diviem gadiem angļu virusologs Vilsons Smits atklāja A gripas vīrusu cilvēkiem. Trīs gadus vēlāk tika atklāts B grupas vīruss, bet 1947. gadā – C grupas vīruss. A gripas vīruss izsauc vidējas vai smagas pakāpes saslimšanu. Tas var skart gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Tieši A gripas vīrusi ir atbildīgi par smagu epidēmiju un pandēmiju rašanos. B gripas vīrusi neizsauc pandēmijas un parasti ir lokālu slimības uzliesmojumu un epidēmiju pamatā, dažreiz aptverot vienu vai vairākas valstis. Ar B gripas vīrusu slimo tikai cilvēki, parasti tie ir bērni. C gripas vīruss ir maz izpētīts. Ar to arī inficējas tikai cilvēks. Slimības simptomi parasti ir maz izteikti vai vispār neizpaužas. Tas neizsauc epidēmijas un neatstāj nopietnas sekas.
Noderīgas saites
Izmantotā literatūra
· Gripas zīmē: lit. apskats // Doctus.- Nr.1(2007.janv.),11.,13.-16.lpp.
· Keišs, Jāzeps Gripa Latviju ierindo 2. vietā pasaulē // Latvijas Avīze.- Nr.51(2010, 13. marts), 7.lpp.
· Monesa, Kristīne Gripas pandēmijas gaidās // Latvijas Ārsts.- Nr.11(2005), 43.lpp.
· Rozentāle, Baiba Gripas profilakse // Latvijas Ārsts.- Nr.3(2007), 12.-14.lpp.
· Rublovska, Kristīne Gripa – slimība ar mainīgu dabu // Sieviete.- Nr.1(2008, janv.), 34.-35.lpp.
· Zonne, Ilze Netraucēt! Notiek cīņa ar gripu // Neatkarīgā Rīta Avīze.- Nr.45(2009, 21/27. nov.), 34.-35.lpp.
