Rēzeknes pilsētas bibliotēkas sveic savus lasītājus Lieldienās, kā arī aicina apskatīt svētkiem sagatavotās izstādes. 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā izstāde būs aplūkojama līdz 6. aprīlim. Piedāvājam ieskatu vienā no izstādes materiāliem, kurā var sameklēt tautas tradīcijās balstītas atbildes uz būtiskākajiem Lieldienu laika jautājumiem. 

Kā cēlies Lieldienu nosaukums? 

     Senie latvieši šos svētkus sauca par Jura dienu un saistīja ar Ūsiņu – pavasara dievību. Vārds Ūsiņš ir saistīts ar vārdu aust – kā mēs zinām, saulīte aust. Pēc pelēkās un klusās ziemas saulīte pavasarī atsāk spīdēt un sildīt zemi. Tā atgūst spēkus, un, pateicoties tam, atdzīvojas radībiņas. Lieldienas ir laiks, kad cilvēkam ir jāatbrīvojas no rudenī un ziemā sakrātajiem netīrumiem un ļaunuma. 

Kāpēc Lieldienās tik lielu nozīmi piešķir olām? 

     Senie cilvēki uzskatīja, ka pasaule ir cēlusies no olas. Sākumā bijis ūdens, no kā iznirusi ola. Tā pāršķēlusies uz pusēm – no vienas daļas un dzeltenuma radusies saule un debess, bet no otras daļas – mēness un zeme. 

     Ola apzīmē arī auglību. Lai nākamais gads būtu auglīgs un turīgs, senie cilvēki salika nokrāsotās olas koka dobumā un ziedoja tās dievībām – Ūsiņam, arī Meža mātei un Mārai. Ar olām ir saistītas visdažādākās pavasara ieražas. Piemēram, lopus pirmo reizi laižot ganos, jāapskrien ar atslēgu saini lopiem trīs reizes riņķī un jāapsēžas, tad tie neizklīst. Lai lopiņi labi barotos, jāieliek ola kārklu cerā un vakarā atkal jāpaņem līdzi uz mājām. 

Vai olu krāsošanai un olu cīņām arī ir kāda nozīme? 

     Noteikta krāsa aizsargā no ļaunuma, tāpēc arī dažas senās tautas, karā ejot, krāsoja seju. Jo krāsaināka, spilgtāka un rakstaināka ola, jo vairāk cilvēkam būs spēka, jo labāka būs veselība. Ola ir kā cilvēka dzīvības spēks: sitoties ar olām, uzvarētājs būs visveselīgākais un visstiprākais. Tāpat – jo vairāk olas apēd, jo vairāk būs spēka darboties. Taču – Lieldienās nedrīkst olas zagt, jo tad visa svētība tiks atņemta! 

Kāpēc Lieldienās ir jāšūpojas? 

     Kāda teiksma stāsta: kad Lieldienu rītā saule paceļas virs apvāršņa, tad tā šūpojas trīs reizes uz vienu un trīs reizes uz otru pusi. Tā cēlusies ieraža šūpoties. Lieldienās ir jāizšūpojas kārtīgi – jo augstāk, jo labāk. Šūpojoties cilvēks top stiprāks, veselīgāks, un arī bērni tad augs lieli un veselīgi. 

Ko Lieldienās nedrīkst darīt? 

     Nedrīkst ilgi gulēt – jo agrāk piecelsies un sāksi darboties, jo čaklāks būsi visu gadu. Nedrīkst postīt putnu ligzdas, jo tad var palikt raiba seja. Ir sens ticējums, ka cilvēks cēlies no putna. Par to varētu liecināt arī mūsdienās esošie meiteņu vārdi, piemēram, Irbe, un uzvārdi.