Vilhelmīnei Urtānei – 70

Detaļas

                                                                                          {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Vilhelmīnei Urtānei – 70',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=368:vilhelminei-urtanei-70&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Vilhelmīne Urtāne 

 

     No 6. līdz 26. martam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma novadniecei Vilhelmīnei Urtānei veltīta izstāde. 

Attēls no grām. „Latgalīšu dzejas antologija” (2001)


 

     Šogad dzejniecei Vilhelmīnei Urtānei būtu 70 gadu jubileja. Viņa dzimusi 1940. gada 19. martā Rēzeknes apriņķa Bērzgales (tagad Kārsavas novada Mežvidi) pagasta Rubeņos sīkzemnieku četru bērnu ģimenē. V. Urtāne apmeklēja 1. Mežvidu septiņgadīgo skolu un Nautrēnu vidusskolu.


     Jau 10 gadu vecumā meitene sāka rakstīt īsus stāstiņus par skolu, trūcīgo kaimiņu dzīvi un apkārtējo dabas skaistumu. Vēlāk V. Urtāne mācījās Rēzeknes strādājošās jaunatnes vakarskolā, pēc tam dzīvoja Madonā un strādāja dažādās organizācijās par noliktavas pārzini, uzskaitvedi, kontrolieri. Tur sacerēti dzejoļi „Brālim” un Mežvidu skolas direktorei Olgai Lisovskai.

 


     V. Urtānes dzeja publicēta žurnālos „Karogs” un „Zvaigzne”, kā arī laikrakstos „Cīņa”, „Padomju Jaunatne” un vairāku rajonu avīzēs. Ir izdotas divas viņas grāmatas – „Gara, gara tēva josta” (1979) un „Sakasnīte” (1981). Dzejniece bija uzrakstījusi vēl divus dzejas krājumus, bet neatrada izdevēju. Atsevišķi dzejoļi no topošajām grāmatām ir publicēti Madonas rajona avīzē „Stars” un žurnālā „Katōļu Dzeive”. V. Urtāne bieži apciemoja dzimto novadu un dzeju lasīja Ludzas tautas namā, Mežvidos, Rogovkā un citur.

 


     Pēdējā laikā dzejniece dzīvoja Cēsīs, strādāja par šoferi un vadīja vietējo literāro apvienību. Mirusi 1993. gada 19. decembrī. Apglabāta Cēsu pilsētas Priekuļu kapos.

 


     Pēc nāves V. Urtānes dzejoļi ir publicēti literatūras almanahā „Olūts” un V. Valeiņa sastādītajā „Latgalīšu dzejas antologijā”.

 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

·          V. Trojanovskis Ludzānieši. - Ludza: Ludzas rajona padome, 1998. - 114 lpp.

·          V. Ikaunieks Ikdienas darbā tapa dzeja // Rēzeknes Vēstis. - Nr. 34 (2000. - 21. marts), 7. lpp.