Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Rēzeknes Centrālā bibliotēka (RCB) ir sagatavojusi divas nozīmīgas izstādes, viena no tām skatāma lasītavā, bet otra aplūkojama bibliotēkas mājaslapā.
Līdz 2020. gada 27. februārim RCB lasītavā skatāma latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks” veltīta izstāde “Māla “Boņuks” – atzinība latgaliskumam”. Izstādē ikviens interesents var iepazīties ar materiālu kopu, kas atklāj balvas vēsturi, ietverot pagājušo gadu publikācijas par balvas pasniegšanas pasākumu norisi, nominantiem un balvas ieguvējiem.
Balva ir nosaukta Jāņa Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns” literārā tēla Boņuka vārdā. Pirmo reizi romāns tika izdots 1956. gadā. Latgaliešu kultūrvidē Boņa otrā dzīve sākās 1991. gadā ar Jāņa Streiča filmu “Cilvēka bērns”, kuras galvenais varonis ir Boņuks jeb Bonifācijs Pāvulāns. Boņuka vārds bija kā sinonīms filmai, kura zināmā mērā radīja bumbas sprādziena efektu attieksmē pret latgaliešu kultūras iepazīšanu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Šī bija pirmā latgaliešu filma, un līdz ar to tā tika iekļauta arī Ginesa rekordu grāmatā.
Gandrīz 20 gadus vēlāk, 2008. gadā, latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” iedibināja biedrības “Latgolys producentu grupa” pārstāvis Guntis Rasims kopā ar biedrību “Kukuži”. Pirmoreiz tā tika pasniegta 2009. gadā. 2013. gadā balvas organizēšanu pārņēma Latgales vēstniecība “Gors”.
Balvas pasniegšanas pasākums tiek rīkots ar nolūku apkopot labākos pagājušā gada veikumus un pasākumus, godināt aktīvākos Latgales kultūras pārstāvjus un popularizētājus, veicinot turpmāku jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību. Tas ir sava veida atskats uz iepriekšējā gadā paveikto. Reizē tā ir arī latgaliešu kultūras aktīvāko cilvēku satikšanās. “Boņuka” statuetes – mālā iemūžinātā puisēna Boņuka – autori ir Latgales keramiķi Vēsma un Aivars Ušpeļi.
Šogad būs 12. reize, kad Latgales keramiķu mālā iemūžinātais puisēns Boņuks ar sunīti Žiku no Jāņa Streiča filmas “Cilvēka bērns” tiks piešķirts cilvēkiem, kuri izdevuši jaunu grāmatu vai sacerējuši jaunu skaņdarbu, radījuši kino vai izglītojošu projektu, kas ir ar latgaliskuma kvalitātes zīmi. Tāpat katru gadu tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu – pēdējos gados ar māla “Boņuku” sumināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, aizsaulē aizgājusī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda kordiriģente un jaunās diriģentu paaudzes skolotāja Terēzija Broka, aizsaulē aizgājušais katoļu priesteris Alberts Budže, latgaliešu grāmatu izdevējs, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, žurnāla “Katōļu Dzeive” pirmā un vienīgā redaktore Maruta Latkovska un citi.
Jāpiemin, ka raksti par latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” ir atspoguļoti arī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas reģionālajā novadpētniecības datu bāzē.
RCB ir tapusi arī rakstniekam Jānim Klīdzējam, Boņuka tēla radītājam, veltīta virtuālā izstāde, tā apskatāma mājaslapas sadaļā Virtuālās izstādes. Izstādē ikviens interesents var iepazīties ar sakstagalieša Jāņa Klīdzēja biogrāfijas faktiem, kā arī bibliogrāfiju – stāstu, romānu, dzejas, eseju, veltījumu un publikāciju sarakstu. Izstādē ir apkopotas interneta vietņu adreses, kurās var smelties informāciju par autora daiļradi, noskatīties video par novadniekam veltītiem atceres pasākumiem un pēc J. Klīdzēja romānu motīviem tapušās mākslas filmas “Likteņdzirnas” (pēc romāna “Sniegi”) un “Cilvēka bērns”, kā arī noklausīties tautā iemīlēto dziesmu ar Jāņa Klīdzēja dzejas rindām “Brūnacīte”, kas ir veltījums viņa dzīvesbiedrei Emīlijai Klīdzējai (Svilānei).
Virtuālās izstādes apmeklētāji varēs “izstaigāt” autora bērnības vietas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā un iepazīties ar rakstnieka vārdā nosaukto skolu un izglītības iestādē izveidoto piemiņas vietu – Boņuka istabu, kur notiek dažādas aktivitātes: koncerti, teatralizēti uzvedumi, izstādes un radošās darbnīcas.
Tuvojoties latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019” pasniegšanas pasākumam, virtuālajā izstādē būs interesanti iepazīties ar informāciju par balvas tapšanas ideju, dibinātājiem, norisi un nominantiem. Un visbeidzot – šajā izstādē ikvienam būs iespēja apskatīt fotogrāfijas no Jāņa Klīdzēja brālēna Ernesta Klīdzēja personīgā arhīva.
Liels paldies visiem, kas palīdzēja virtuālās izstādes tapšanā, – Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktorei Silvijai Freibergai par mini ekskursiju pa mācību iestādi un Boņa istabu, Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” direktorei Ilonai Akmentiņai un krājuma glabātājai Intai Deksnei par sniegto konsultāciju un krājuma materiāliem. Īpašs paldies Ernestam, Ivaram un Veltai Klīdzējiem par atmiņu stāstījumu un fotogrāfijām!
Izstādes tapšanā tika izmantoti arī materiāli no RCB novadpētniecības, lasītavas un abonementa krājuma.
Ikviens interesents tiek laipni gaidīts bibliotēkā!
