2017. gada 17. decembrī aprit 120 gadi kopš dzimis vecticībnieku garīdznieks, etnogrāfs, publicists, pedagogs un Latvijas vecticībnieku senatnes pētnieks Ivans Zavoloko. No 14. līdz 28. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkās lasītavā piedāvājam iepazīties ar I. Zavoloko jubilejai veltītu izstādi.

     I. Zavoloko piedzima Rēzeknē vecticībnieku ģimenē, vecvecāki un vecāki bija ļoti reliģiozi cilvēki. Skolas gaitas tika uzsāktas 6 gadu vecumā Rīgas Grebeņščikova skolā, tālāk ceļš veda uz Maskavas Petrova Razumovas akadēmiju, vēlāk – uz Prāgu, kur viņš pabeidza universitāti kā tiesību zinātņu kandidāts.

     Pēc studijām Prāgā I. Zavoloko atgriezās Rīgā, kur sāka darboties krievu senatnes pulciņā (Кружок ревнителей русской старины). Pulciņa biedri par savu galveno uzdevumu uzskatīja vecticībnieku nacionālās un reliģiskās pašapziņas veidošanu. Pulciņam bija filiāles vairākās Latvijas pilsētās, arī Rēzeknē.

     1928. gadā I. Zavoloko sāka izdot saturiski daudzveidīgu, pazīstamu mākslinieku gleznām ilustrētu žurnālu „Dzimtā senatne” („Родная старина”), ar viņa aktīvu līdzdalību sāka iznākt arī garīgās dzejas krājumi un krievu izšuvumu un ornamentu albumi.

     20. gadsimta 30. gados I. Zavoloko aktīvi darbojās izglītības jomā. 30. gadu sākumā viņš pabeidza Pedagoģiskos kursus un Rīgas ģimnāzijā sāka pasniegt ticības mācību. Ar viņa līdzdalību tika izstrādāta ticības mācības programma un sastādīta ticības mācības grāmata.

     1940. gada pēc varas maiņas Latvijā skolās aizliedza pasniegt ticības mācību. I. Zavoloko strādāja par mācītāju Rēzeknes vecticībnieku namā. 1940. gada Kristus svētkos I. Zavoloko arestēja par pretpadomju darbību, 17 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā Staļina lēģeros.

     Pēc reabilitācijas 1958. gadā I. Zavoloko atgriezās Latvijā, devās vairākās ekspedīcijās uz Pečoras – Titmas upju baseinu, kuru laikā atklāja lielu skaitu seno rokrakstu. Daudz darba tika ieguldīts arī pie vecticībnieku kalendāra izdošanas. Mūža nogalē I. Zavoloko dzīvoja Rīgā, turpināja rakstīt un daudz laika pavadīja lūgšanās. I. Zavoloko mūžībā aizgāja 1984. gada 7. martā, apglabāts Rēzeknes vecticībnieku kapos. Godinot izcilā novadnieka piemiņu, Rēzeknē viņa vārdā nosaukta iela.

     Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir pieejamas šādas I. Zavoloko  grāmatas: “История Церкви Христовой “, “Странник идущий в гору”, “О старообрядцах г.Риги”. Savukārt par viņu varam lasīt tādos izdevumos kā “Иван Никифорович  Заволоко: жизнь и судьба”, “Духовный собеседник : Посвящается светлой памяти Ивана Никифоровича Заволоко”, “Староверие Латвии”, “Международные Заволокинские чтения”.

     Bibliotēkas novadpētniecības krājumā pieejama materiālu kopa, kurā apkopots bagātīgs informācijas klāsts par I. Zavoloko dzīvi un darbību. Aicinām ielūkoties arī bibliotēkas Novadpētniecības datu bāzē, kura būs labs palīgs, meklējot informāciju par mūsu novadnieku.