Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Novembrī jubileja aprit Kurtam Vonnegūtam (95), Paulam Putniņam (80), Imantam Auziņam (80) un Viktorijai Tokarevai (80).
Kurts Vonnegūts (dzimis 1922. gada 11. novembrī Indianapolisā, ASV, miris 2007. gada 11. aprīlī Ņujorkā, ASV) bija amerikāņu rakstnieks. Plašu atzinību guvis ar darbiem, kuros meistarīgi savijas satīrisks izsmiekls, melnais humors, vēsturiski notikumi un zinātniskās fantastikas motīvi. K. Vonnegūta rakstnieka karjera sākusies jau vidusskolas laikā – viņš bijis pirmās vidusskolas dienas avīzes ASV „The Daily Echo” redaktors.
Otrā pasaules kara gados viņš dienējis armijā, kritis vācu gūstā un pieredzējis Drēzdenes bombardēšanu. Kara laika dramatiskā pieredze atspoguļojas daudzos K. Vonnegūta darbos, īpaši romānā „Lopkautuve Nr. 5”. Brīdī, kad rakstnieks jau bija domājis mest rakstīšanu pie malas, viņam piedāvāta pasniedzēja vieta Aiovas universitātes Rakstniecības darbnīcā.
Tur strādājot, tapis romāns „Kaķa šūpulis”, kurā jau parādās K. Vonnegūta vēlme izrauties no zinātniskās fantastikas žanra ierobežojumiem un radīt pašam savu unikālu stāstniecības veidu. Sarakstījis arī romānus „Lai Dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!”, „Čempionu brokastis”, „Cilvēks bez valsts”, „Māte nakts”, „Laikatrīce” u. c.
Kurta Vonnegūta darbi mūsu bibliotēkās
Pauls Putniņš (dzimis 1937. gada 12. novembrī Vecpiebalgas pagasta Reinkaļvos) ir latviešu dramaturgs, publicists un politiķis. Dzimis skolotāju ģimenē.
1957. gadā beidzis Vecpiebalgas vidusskolu. 1963. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju. Strādājis par režisora palīgu un režisoru Dailes un Liepājas teātrī. Dramaturģijā Pauls Putniņš debitē 1965. gadā ar lugu „Lauzīsim galvas dotajā virzienā”.
Kopš 1965. gada nodarbojās vienīgi ar dramaturģiju. Bijis viens no populārākajiem 1970. – 1980. gados teātros iestudētajiem autoriem. Dramatizējis tādus darbus kā „Laikmetu griežos” (Andrejs Upītis) un „Mērnieku laiki” (Reinis un Matīss Kaudzītes). Sarakstījis vairāk nekā 30 lugas, 25 no tām iestudētas profesionālajos un amatieru teātros. Lugās atspoguļojis aktuālas morālētiskas un sociālas problēmas, nereti ironiski un satīriski tēlojis sabiedrības dzīvi un cilvēku raksturu izpausmes. Rakstījis tā saucamās tautas lugas, kur tēlota lauku vide un kolorīti raksturi.
Sarakstījis lugas „Muļķis un pletētāji”, „Ar būdu uz baznīcu” (teātrī 1987), „Uzticības saldā nasta” (teātrī 1981), „Ar Dievu pie zemes” (teātrī 1991), lugu izlases „Paši pūta, paši dega”, „Pasaulīt, tu ļaužu ēka”, „Labā tīrības sajūta” (teātrī 2001), „Kad svešām saitēm siets”, „Viņpus atkritumu kalna: jaunā Latvijas laika lugas”.
Kopš 1970. gada P. Putniņš ir Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs, savukārt no 1999. gada – Dramaturgu ģildes biedrs. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā P. Putniņš iesaistījās politikā, bet 2010. gadā paziņoja, ka nekandidēs 10. Saeimas vēlēšanās un pametīs politiku. 1977. gadā saņēmis A. Upīša balvu, 1987. gadā – Andreja Pumpura un Annas Brigaderes balvas, 2012. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Paula Putniņa darbi mūsu bibliotēkās
Imants Auziņš (dzimis 1937. gada 13. novembrī Zalves pagasta „Auziņos”, miris 2013. gada 21. augustā) bija dzejnieks, literatūrkritiķis un tulkotājs. Dzimis zemnieku ģimenē, no 1945. līdz 1952. gadam mācījies Zalves pamatskolā, 1956. gadā beidzis Neretas vidusskolu, saņemot zelta medaļu. No 1956. līdz 1961. gadam Latvijas Valsts universitātē studējis latviešu valodu un literatūru.
Pirmā publikācija – dzejolis „Jaunajā gadā ieejot” Neretas laikrakstā „Komunisma Ceļš” 1956. gadā. Daiļrades sākumposma dzeja ir sabiedriski aktīva, kas poētiski dokumentē garīgo gaisotni, izmantojot vēstures motīvus un tautas likteņtēmu. Viņa darbos iezīmējas garīgā pretestība, kas raksturīga 60. gadu lirikas labākajai daļai. Vēlāk lirika – filozofiski apcerīga.
Nozīmīgākie dzejoļu krājumi: „Es vaicāju sirdij”, „Jaunu rītu lauki”, „Skumjais optimisms”, „Skaņa”, „Nezūdošais”, „Atskārsme”, „Mazas balādes”. Izdevis dzejas izlasi „Ritums”, literatūrkritisku rakstu krājumus „Cilvēks izdzied savu mūžu”, „Paliekošais un mainīgais”, „Šķautnes”.
2015. gadā tika izdota grāmata „Mana mūža pasaule”, kas tapusi visu dzejnieka mūžu, bet kuru pabeidza viņa sieva un bērni. Šī grāmata ir vairāku gadu desmitu ilga Imanta Auziņa tēva iecere. Izdevumā apkopoti atmiņu pieraksti, kas pārtapuši dokumentos, sarunu fragmentos, dzejā, esejās. Tie vēsta par Sēlijas un dzejnieka ģimenes likteņiem 20. gadsimtā.
Imanta Auziņa dzeja ir tulkota vairāk nekā 15 valodās, viņš pats ir atdzejojis daudzus ievērojamu krievu, ukraiņu, lietuviešu, čehu un citu tautu dzejnieku darbus. Pēc autora palikušas kopumā četrdesmit grāmatas. Radošajā mūžā Imants Auziņš apbalvots ar Viļa Plūdoņa prēmiju (1990), Ojāra Vācieša prēmiju (2002), bet 2001. gadā viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un 2007. gadā – Mūža stipendija.
Imanta Auziņa darbi mūsu bibliotēkās
Viktorija Tokareva (dzimusi 1937. gada 20. novembrī Sanktpēterburgā, Krievija) ir krievu rakstniece un scenāriste. 1958. gadā pabeigusi Ļeņingradas mūzikas skolu, 1969. gadā – Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu.
Stāstus sākusi rakstīt, strādājot mūzikas skolā par skolotāju. Pēc pirmās publikācijas, stāsta „Diena bez maldiem”, autorei tika piedāvāts uzrakstīt kinofilmas scenāriju. 1968. gadā uz ekrāniem parādījās filma „Literatūras stunda”.
1969. gadā publicēta V. Tokarevas pirmā grāmata „Par to, kā nebija”. Publicētie stāsti kļuva par padomju literatūras klasiku. Lasītāji gaidīja viņas stāstus un izgrieza no žurnāliem, lai saglabātu. V. Tokareva ir viena no tām autorēm, kuras grāmatas no padomju laikiem arī šodien tiek izdotas lielās tirāžās ne tikai Krievijā, bet arī Itālijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Ķīnā. Pēc V. Tokarevas scenārijiem ir uzņemtas vairāk nekā 20 kinofilmas. 2000. gadā Kannu kinofestivālā rakstniece saņēma balvu „Par ieguldījumu literatūrā un kinomākslā”.
Viktorijas Tokarevas darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
Literatūra. Rokasgrāmata skolēniem un studentiem. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. - 332 lpp.
Vonnegūts K. Čempionu brokastis. - Rīga: Laikraksta diena bibliotēka, 2007. - 189 lpp.
http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/426/mana-muzha-pasaule/
http://dramalv.blogspot.com/2012/10/ordenu-kapitula-pazinojums.html
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Imants%20Auzi%C5%86%C5%A1&id=932855&g=1
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Pauls%20Putni%C5%86%C5%A1&id=955256&g=1
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kurts%20Vonneg%C5%ABts&id=964260&g=1
