Eiropas valodu diena. Iespēja aizdomāties par pašsaprotamo

Detaļas

                                                                                           {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Eiropas valodu diena. Iespēja aizdomāties par pašsaprotamo',
' http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=273:eiropas-valodu-diena&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Eiropas valodu dienas plakāts

     Eiropas Valodu diena vienlaicīgi daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, tiek atzīmēta 26. septembrī. 26. septembri par Eiropas Valodu dienu ar UNESCO atbalstu 2001. gadā pasludināja Eiropas Padome un Eiropas Savienība.

 

     Valodu daudzveidība ir liela un sargājama vērtība, bet valodu prasme – katra cilvēka bagātība. Arvien pieaugot savstarpējai atkarībai un mijiedarbībai mūsu pasaulē, pieaug arī nepieciešamība katram Eiropas pilsonim sadarboties ar citu valstu iedzīvotājiem un zināt valodas.

 

     Nav precīzu datu, cik īsti pasaulē ir valodu. Lielākā daļa uzziņu krājumu min skaitli, kurš svārstās no 4000 līdz 6000, taču tas varētu būt starp 3000 un 10000.

 

     Aptuveni divas trešdaļas Zemes iedzīvotāju runā vairāk nekā 40 izplatītākajās valodās, tostarp ir ķīniešu, spāņu, hindu, angļu, krievu, portugāļu, arābu un franču valoda.

 

     Ar valodu nevar līdzināties neviens no daudzveidīgajiem saziņas līdzekļiem, kuri pastāv cilvēku sabiedrībā. Valoda patiešām ir brīnums, kurš pieder cilvēkiem neatkarīgi no tautības, rases, izglītības un vecuma. „Tam, kurš runā desmit valodās, pieder desmit pasaules,” vēsta ungāru paruna.

 

     Katru dienu cilvēki sazinās cits ar citu ar vārdu palīdzību. Runāt ir tikpat pierasts kā elpot, ēst, dzert, gulēt un domāt. Pateicoties valodai, mēs varam izteikt domas, jūtas, fantāzijas…

 

     Mācīties jaunu valodu ir ārkārtīgi aizraujoši . Jauna valoda ir jauns veids, kā palūkoties uz lietām, kas šķita pašas par sevi saprotamas gadiem ilgi, bet tagad iegūst jaunu pavērsienu. Valodas apguvē cilvēkam palīdz vārdnīcas. Arī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir plašs vārdnīcu klāsts. Lasītavā šobrīd ir sagatavota Eiropas dienai veltīta izstāde, kurā interesenti var apskatīt bibliotēkas krājumos atrodamās dažādu valodu vārdnīcas, piemēram, dāņu, norvēģu, zviedru, spāņu, itāliešu, franču, čehu, igauņu, poļu, lietuviešu, latgaliešu, esperanto, latīņu u. c.

 

 

 

Interesanti fakti par pasaules valodām: 
* Vissenākā valoda – ēģiptiešu valoda (aptuveni 3100. g. p. m. ē.). 
* Visparastākā valoda – ziemeļķīniešu jeb mandarīnu valoda. Tajā runā 70% no Ķīnas iedzīvotājiem. 
* Visvairāk izplatītā valoda – angļu valoda, kurā runā 10% Zemes iedzīvotāju vismaz 30 neatkarīgajās valstīs. 
* Visretākās valodas – Ziemeļamerikas indiāņu valodas. 
* Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu” it kā tie būtu lamu vārdi. 
* Latviešu valodā skaņas var būt īsas un garas, bet igauņu valodā ir trīs garumi – īsums, vidējais garums un pārgarums. 
* Angļu valodā ir vairāk vārdu nekā jebkurā citā (490 000 vārdu un 3000 000 tehnisko terminu). 
* Lietvārda dzimtes nav, piemēram, angļu, igauņu, somu, eskimosu, ķīniešu valodā. 
* Vārdu locījumu skaits pasaules valodās svārstās no nulles līdz 48. 
* Pasaulē nav nevienas valodas, kurā nebūtu lietvārda un darbības vārda. 
* Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.  
* Valodas atšķiras arī pēc rakstības virziena – no kreisās uz labo, no labās uz kreiso, no augšas uz leju, no apakšas uz augšu. 
* Ainu valodā 23 gadi skan šādi: „Septiņi gadi plus desmit gadu, kuri atskaitīti no divreiz divdesmit gadiem.” (2x20) – (7+10) = 23 
* Uz latgaliešu ābeču vākiem atšķirībā no vairuma latviešu ābeču nekad nav bijis attēlots gailis. 
* Latviešu zoss gāgina „gā-gā”, bet lietuviešu „giru garu”, latviešu vārna sauc „krā-krā”, bet igauņu – „vāk-vāk”. 

 

 

Noderīgas saites:

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

Cibuļs Juris. Valodu brīnumainā pasaule. – B. v.: SIA Raudava, 2004. – 194 lpp. 

Большой энциклопедический словарь. – Москва: Большая Российская энциклопедия,1997. – 1472 с. 

Реформатский А. А. Введение в языковедение. – Москва: Аспект пресс, 1998. – 536 с.