Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Septembrī jubileja aprit Lijai Brīdakai (85), Kārlim Ulmanim (140), Stīvenam Kingam (70) un Viljamam Folkneram (120).
Latviešu dzejniece Lija Brīdaka dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. 1951. gadā beigusi Alūksnes vidusskolu, 1956. gadā – Latvijas Valsts universitāti, Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1966. gadā – Augstākos scenāristu kursus Maskavā. Strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā (1956-1958) un par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā (1958-1963). Bijusi žurnāla „Māksla” nodaļas vadītāja (1963-1964), Rakstnieku savienības valdes sekretāre (1967-1972), izdevniecības „Liesma” galvenā redaktora vietniece (1976-1978) un Rīgas kinostudijas galvenā redaktore (1982-1987).
Pirmā publikācija – dzejolis „Audēja” laikraksta „Padomju Jaunatne” pielikumā 1953. gada 25. aprīlī; prozā – stāsts „Es neesmu tevī vīlies…” žurnālā „Padomju Latvijas Sieviete” 1953. gada 6. numurā. Nozīmīgākie darbi: dzejoļu krājumi „Domu dienas”, „Gulbju pavadīšana” un „Magoņu mākoņi”, stāstu krājums „Portrets profilā”, romāns „Aizvējš pie jūras”. Pirmais dzejoļu krājums „Man dzīve dāvina smaidu” izdots 1962. gadā. Rakstījusi arī bērniem: pasaka „Egļu zvaniņš” (1997) un dzeja „Spicie prātiņi” (1999). 1988. gadā Limbažu tautas teātrī iestudēta Brīdakas luga „Annas diena”.
21. gadsimtā izdoti vairāki romāni: „Melnās ogas”, „Notikums”, „Krustceļu vasara”, „Sadalītā dzīve”, „Solis tumsā”, „Aizvējš pie jūras”, kā arī daudzi citi eseju, miniatūru un dzejoļu krājumi.
Lijas Brīdakas darbi mūsu bibliotēkās
Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī Jelgavas apriņķī, Bērzes pagasta Pikšās, miris 1942. gada 20. septembrī Krasnovodskas cietumā Turkmēnijā) bija Latvijas politiķis, pirmais Latvijas Ministru prezidents, leģendārs Latvijas Valsts prezidents.
Mācījies Bērzes pagastskolā (1886-1889), Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889-1895), Jelgavas valsts reālskolā (1895-1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus Tapiavā (agrākajā Austrumprūsijā) un studēja lauksaimniecību Cīrihes Politehniskajā institūtā (1902-1903) un Leipcigas lauksaimniecības institūtā (1903-1905), kur ieguva agronoma izglītību.
1902. gadā Bērzē noorganizēja pirmos piensaimniecības kursus Latvijā. 1905. gadā bija Kauguru Lauksaimniecības biedrības lopkopības instruktors un žurnāla „Lauksaimnieks” redaktors. Pēc 1905. gada revolūcijas tika apcietināts un ieslodzīts Pleskavas cietumā. 1906. gadā emigrēja un no 1907. gada dzīvoja ASV, un tikai 1913. gadā atgriezās Latvijā.
No 1914. gada līdz 1916. gadam bija žurnāla „Zeme” redaktors. 1. pasaules kara laikā darbojies Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā un bēgļu organizācijās. 1917. gadā ievēlēts par Vidzemes guberņas vicekomisāru. Latviešu zemnieku savienības izveidošanas iniciators un vadītājs. Piedalījies Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes izveidošanā un darbā. Bijis Satversmes sapulces un 1.–4. Saeimas deputāts, Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents, Ministru prezidents, ārlietu ministrs, kara ministrs, apgādības ministrs, zemkopības ministrs. No 1921. gada līdz 1938. gadam strādājis par žurnāla „Baltijas Lauksaimnieks” redaktoru.
1934. gadā, būdams Ministru prezidents un ārlietu ministrs, Kārlis Ulmanis izdarīja 15. maija valsts apvērsumu un nodibināja autoritāru režīmu. No 1936. gada aprīļa līdz 1940. gada 20. jūnijam viņš bija Valsts un Ministru prezidents, līdz 1940. gada 21. jūlijam – Valsts prezidents. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. 1940. gada 22. jūlijā deportēts uz PSRS Stavropoles novadu un nometināts Vorošilovskā (tagad Stavropole). 1941. gada 5. jūlijā apcietināts un ieslodzīts Vorošilovskas cietumā.
Kārļa Ulmaņa darbi mūsu bibliotēkās
Stīvens Edvīns Kings (dzimis 1947. gada 21. septembrī Menā, Portlenda, ASV) ir amerikāņu šausmu literatūras, fantāzijas un zinātniskās fantastikas autors.
Māte zēnu audzināja viena, jo tēvs pameta ģimeni, kad Stīvenam bija tikai divi gadi. 1970. gadā Kings absolvēja Menas universitāti, iegūstot angļu valodas bakalaura grādu. Universitātē viņš iepazinās arī ar savu nākamo sievu Tabitu un pārim drīzumā piedzima divi bērni. Pēc universitātes beigšanas Kings strādāja par angļu valodas skolotāju un paralēli bez lieliem panākumiem rakstīja. Slavu atnesa pirmais publicētais romāns „Kerija”, kas klajā nāca 1974. gadā. Pazīstamākie romāni ir „Salemas loze”, „Mirdzums”, „Tumšais tornis”, „Mizerija”, „Zaļā jūdze”, stāstu krājumi – „Naktsmaiņa” un „Četri pēc pusnakts”.
2015. gadā tika izdots Stīvena Kinga romāns „22.11.1963”, kurā autors aizved lasītāju neticamā ceļojumā uz pagātni ar iespēju to mainīt. 2015. gadā klajā nāca arī šausmu stāstu krājums „Doktors Miegs”.
1999. gadā Kings smagi cieta ceļu satiksmes negadījumā, kurā viņu notrieca automobilis. Pašlaik Stīvens Kings pārmaiņus dzīvo trijos sev piederošos īpašumos. Divas mājas atrodas Menas štatā, bet viena Floridā.
Stīvena Kinga darbi mūsu bibliotēkās
Viljams Folkners (dzimis 1897. gada 25. septembrī Ņuolbani, Misisipi, ASV, miris 1962. gada 6. jūlijā Baihalja, Misisipi, ASV) bija amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs 1949. gadā, viens no ietekmīgākajiem autoriem amerikāņu literatūrā. Folkners ir viens no nozīmīgākajiem modernisma pārstāvjiem ASV. Dažkārt viņš tiek uzskatīts pat par vienīgo īsteno modernistu ASV trīsdesmitajos gados.
1902. gadā Folknera ģimene pārceļas uz Oksfordu Misisipi štatā, un Viljams 1905. gadā iestājas skolā. 1915. gadā (10. klasē) viņš pamet skolu un sāk strādāt vectēva bankā. 1918. gadā viņš iestājas Britu kara aviācijas lidotāju skolā Toronto, decembrī ir spiests beigt skolu un atgriežas Oksfordā. Jau 1919. gadā Viljams iestājas Misisipi universitātē, kur sāk publicēt dzejoļus un rakstus studentu avīzē „The Mississippian”. 1925. gadā Folkners dodas braucienā pa Eiropu. Pēc atgriešanās viņš sāk publicēt stāstus žurnālos un par saņemtajiem honorāriem nopērk māju Oksfordā, un apprecas ar Estellu Oldenu Frenklinu. 1933. gadā piedzimst viņu meita Džila (Tobrīd viņš strādā Holivudas studijā „Metro – Goldwin – Mayer” par scenāristu.).
1939. gadā Folkners tiek ievēlēts Nacionālajā mākslas un literatūras institūtā. Viņš aizbrauc uz Holivudu strādāt brāļu Vorneru studijā. 1948. gadā Viljams tiek ievēlēts Amerikas mākslas un literatūra akadēmijā. Jau 1950. gadā Folkners saņem Houesla Amerikas akadēmijas medaļu literatūrā, kā arī Nobela prēmiju literatūrā (Zviedrijas galvaspilsētā Folkners ieguva paša mazrunīgākā Nobela prēmijas laureāta reputāciju.). 1951. gadā viņš saņem Nacionālo prēmiju literatūrā par krājumu „Stāstu izlase” un Francijas Goda Leģiona ordeni. 1962. gadā Folkners saņem Nacionālā mākslas un literatūras institūta zelta medaļu literatūrā.
Savā mūžā Folkners ir publicējis 19 romānus un pāri par 70 stāstiem. No tiem 15 romāni un liels vairums stāstu ir veltīti cilvēkiem, kuri dzīvo nelielajā Joknepatofas apgabalā, kas radīts rakstnieka iztēlē un pēc viņa gribas atrodas Amerikas dienvidos, Misisipi štatā, kaut kur netālu no tās vietas, kur dzimis un gandrīz visu mūžu nodzīvojis Folkners. Viņš pat ir noteicis šā apgabala nacionālo sastāvu – 6298 baltie un 9313 nēģeri –, uzzīmējis apgabala karti, zem kuras lepni parakstījies: „Viljams Folkners, vienīgais īpašnieks un saimnieks.”
1960. gadā, kad viņa māte Mis Moda nomira, Folkners jau sen zināja, ka tuvojas arī viņa dzīves gals (viņam tika konstatēts pleirīts un vajadzēja iet slimnīcā, ko viņš nedarīja).
Viljama Folknera darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=K%C4%81rlis%20Ulmanis&id=966523&&g=1
