Latgales Māra  

     Mēs varam lepoties ar to, ka pasaulē nav otras tādas mazas valsts, kura būtu devusi pasaulei divus tik lieliskus, monumentāli cēlus un burvīgi skaistus pieminekļus kā mūsu Latvija – K. Zāles Brīvības pieminekli Rīgā un L. Tomašicka „Vienoti Latvijai” (Latgales Māra) Rēzeknē. 

     Daudzi Latgales dzejnieki Latgales Mārai ir veltījuši izjustas dzejas rindas, piemēram, Roberts Mūks, Jānis Klīdzējs, Vitālijs Rancāns, Jānis Tenčs, Anna Rode u. c.

 

„Raugoties zilajā debesu zilgmē,
Paceļot krustu, kas mūžībai mirdz,
Māra mūs aicina dzimteni mīlēt,
Godu un tikumu glabā lai sirds.”
                           (Anna Rode.)

  

Pieminekļa vēsture un simbolika

     „Vienoti Latvijai” ir viens no labākajiem monumentālās tēlniecības paraugiem mūsu valstī, bet tā dramatiskais liktenis atspoguļo Latvijas un Latgales vēstures skarbos līkločus.

 

 

      Piemineklis ar sievieti, kura rokā tur paceltu zeltītu krustu, un uzraksts uz tā pamatnes „Vienoti Latvijai” simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali, brīvības un vienotības idejas. Dēvējot pieminekli par Latgales Māru, tauta tajā savij gan mitoloģisko, gan kristīgo nozīmi. Māras tēls tautas mitoloģijā personificē zemes auglības un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols. Savukārt skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā.

 

 

     Piemineklis „Vienoti Latvijai” pirmoreiz tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. Tā meta autors – tēlnieks Leons Tomašickis, bet pieminekļa veidotājs – tēlnieks Kārlis Jansosns. Bronzā pieminekli atlēja Somijā.

 

 

      Jau Padomju okupācijas sākumā, 1940. gadā, no Latgales Māras rokām pazuda krusts, bet drīz – arī pats piemineklis. 1943. gada 22. augustā piemineklis atjaunots vēlreiz atgriezās savā vietā, tiesa gan, tikai uz septiņiem gadiem – 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz. Tad skulptūra pazuda bez pēdām, tās vietā nostājās Ļeņins, kā jau tas bija visu pilsētu centros.

 

 

      Ideja par pieminekļa vēlreizēju atjaunošanu tika izsapņota un realizēta Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā, līdzekļus tam atsaucīgi ziedoja visa tauta. Šoreiz pēc pieminekļa projekta metiem to atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons. Skulptūru atlēja Tallinā, bet postaments tika izgatavots Pēterburgā. Latgales Māra savā vietā Rēzeknes centrālajā ielā atkal atgriezās 1992. gada 13. augustā.

 

 

       Šogad 8. septembrī svinēsim Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai” septiņdesmitgadi. Šīm svinībām par godu Rēzeknes Domes Kultūras pārvalde ir izveidojusi dokumentālu videofilmu „Latgales Māras ceļš”. Filma Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 8. septembrī tiks prezentēta Rēzeknes kultūras namā. Savukārt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma pieminekļa vēsturi atspoguļojoša izstāde.  

 

 

Noderīgas saites:

Publikācijas par „Latgales Māru” vecajos Latgales laikrakstos (Digitālā bibliotēka, PDF, hronoloģiskā secībā):